Pārmaiņas saimniecībā un sabiedrībasdzīvē no 11. līdz 13.gadsimtam

Kā attīstītos viduslaikus apzīmē vēstures posmu no 11.līdz 13.gs. Šis arī ir tas laiks, kad sabiedrības un kultūras elementi – nepieejamās mūra pilis, gotiskā arhitektūra, skaļās rosīgās pilsētas, karnevāli, bezbailīgie bruņinieki un viņu dāmas, ceļojošie tirgotāji un krustneši – sniedz mūsdienu cilvēkam atpazīstamus priekšstatus par viduslaikiem.
Kāpēc šo laiku sauc par attīstītajiem viduslaikiem? Vēsturnieki analizējot cēloņus, nonāca pie secinājuma, ka viens no attīstību veicinošiem faktoriem varētu būt karu intensitātes mazināšanās (ungāru un vikingu postošie sirojumi beidzās), taču to ļoti ietekmēja arī straujais lauksaimniecības progress. Tā visvairāk skāra Rietumeiropu, taču bija pamanāma gandrīz visās Eiropas zemēs, to skaitā ir arī Baltija vēl pirms vācu krustnešu iebrukuma. 11.-12.gs. laikā tika ieviesta vesela virkne jaunu tehnoloģiju – smago lemešu arkls, ar kuru varēja efektīvi apstrādāt melnzemi, arkls. Lai strādātu ar jauno arklu, bija vajadzīgs krietni lielāks vilcējspēks nekā pirms tam. Šo problēmu atrisināja iejūga tehnikas uzlabojumi. Apliekot sakas zirgam ap kaklu un krūtīm, pilnīgāk tika izmantots tā vilcējspēks, jo siksnas vairs negriezās dzīvnieka miesā un nenodarīja tam sāpes. Arī vērši tika pa pāriem vai viens aiz otra tika jūgti arklā. Līdz ar jaunās iejūga tehnikas izgudrošanu sāka izmantot divasu ratus uz četriem riteņiem, uz kuriem varēja pārvadāt lielus smagumus. Ap 11.gs. parādījās garasmens izkaptis, kas bija iesietas garā kātā – siena un labības pļaušana kļuva ātrāka, ērtāka un arī kvalitatīvāka. Zemnieki šajā laikā ieviesa trīslauku sistēmu – ik gadu trešdaļa lauku gulēja atmatā, otrajā trešdaļā auga ziemāji, bet pēdējā daļā auga auzas, mieži un pākšaugi, kurus sēja pavasarī un novāca rudens sākumā.
…