Pārsegumi ir horizontāli ēkas elementi, kas sadala to stāvos, uzņem pastāvīgo
slodzi (pašu pārsegumu, kā arī starpsienu, grīdu, griestu un citu konstrukciju pašsvara
radīto slodzi) un mainīgo slodzi (mēbeļu, cilvēku, dažādu iekārtu un priekšmetu radīto
slodzi) un nodod tās nesošajām sienām un kolonnām.
Par nesošajām konstrukcijām pārsegumos tiek izmantotas sijas, plātnes un
velves.
Dzīvojamām mājām izšķir pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumus. Parasti
tiem ir atšķirīga konstrukcija. Visu šo pārsegumu kopējais uzdevums ir uzņemt slodzi,
bet citas funkcijas tiem ir atšķirīgas.
Pagraba pārsegumu parasti veido no saliekamā vai monolītā dzelzsbetona, un
tam ir jābūt pietiekami labām siltumizolācijas īpašībām, lai pagrabtelpās nodrošinātu
nepieciešamo temperatūras režīmu, t. i. novērstu pagraba sasilšanu caur pārsegumu.
Starpstāvu pārsegums stāvos sadala ēkas apsildāmo daļu, tāpēc speciāla
siltumizolācija tam nav jāierīko, toties tam jānodrošina pietiekama skaņas izolācija.
Turklāt parasti slodze uz starpstāvu pārsegumu ir lielāka nekā uz bēniņu pārsegumu.
Bēniņu pārsegums siltās, apkurināmās telpas atdala no aukstajiem bēniņiem,
tāpēc tam jāierīko pietiekami laba siltumizolācija.
Rūpniecības ēku pārsegumiem jāuzņem daudz lielākas ekspluatācijas slodzes,
turklāt iespējamas papildus prasības, kā, piemēram, izturība pret dažādām ķīmiskām
vielām, vai noturība pret dinamisko slodžu darbību.
Atkarībā no pārseguma nesošās konstrukcijas materiāla pārsegumi tiek iedalīti
koka, dzelzsbetona, ķieģeļu vai betona velvju pārsegumos, kā arī kombinētajos
pārsegumos (dzelzsbetons apvienojumā ar metāla sijām, retāk arī metāls apvienojumā
ar koku).…
