Attīstās valstis
Pasaules saimniecību veido valstis ar dažādu ekonomiskās attīstības līmeni, atšķirīgu ekonomisko poteciālu. Līdzās lielām, bagātām valstīm ir arī nelielas , taču rūpnieciski visai attīstītas valstis un nabadzīgas, agrāras valstis. Pasaules saimniecības ,,seju” veido ekonomiski attīstītas valstis ar izvērstu ekonomikas struktūru, plašiem ekonomiskajiem sakariem un ietekmi pasaules saimniecībā un tirgū.
Ekonomiskās attīstības līmeni nosaka pēc daudziem rādītājiem – pēc valsts īpatsvara pasaules rūpnieciskajā un lauksaimnieciskajā ražošanā, starptautiskajā tirdzniecībā, pēc līdzdalības pasaules finansu operācijās, pēc iekšzemes kopprodukta vai nacionālā ienākuma.
Gan iekšzemes kopprodukta, gan nacionālā ienākuma apjoms pa valstīm ļoti atsķirīgs. Attīstītajās valstīs šie rādītāji ir vairāk nekā 30 reižu lielāki nekā mazattīstītajās, nabadzīgajās valstīs. Apmēram 30 pasaules valstis tiek uzskatītas par ekonomiski attīstītām valstīm. Noteicējas pasaules saimniecībā ir ,,lielā septiņnieka” valstis – ASV, Vācija, Lielbritānija, Itālija, Francija, Japāna un Kanāda.
Pie attīstītajām valstīm pieskaita arī pārejas Rietumeiropas valstis – Austrāliju,Izraēlu, Jaunzēlandi,Dienvidāfrikas Republiku un nelielās, bet ekonomiski spēcīgas jaunās industriālās valstis un teritorijas Austrumāzija – Dienvidkoreju, Taivanu, Sjanganu (Honkongu), Singapūru. Šīm valstīm ir augsts sociālekonomiskās attīstības līmenis un tās aktīvi darbojas pasaules tirgū.
Attīstīto valstu ekonomikas struktūra ir plaša un sazarota. Tajā dominē apstrādes rūpniecība, īpaši – sarežģītās, zinātņietilpīgās, tā dēvētās, ,,augstas tehnoloģijas” nozares. Vecās tradicionālās nozares – metalurģija, smagā mašīnbūve, kokapstrāde, viegla rupniecība attīstas lēnāk, taču to sasniegtais ražošanas līmenis ir augsts.
…
