Pašizmaksas kalkulācija

Definīcija: “Pašizmaksa – izmaksas, kas uzņēmumam tika plānotas (plānotā pašizmaksa) vai kas radušas (faktiskā pašizmaksa) vienas preces vienības ražošanā vai pakalpojuma sniegšanā.” [3,4]
Pašizmaksa ir viens no galvenajiem rādītājiem, kurus izmanto gatavo produktu un uzņēmējdarbības rezultātu vērtēšanā, budžeta plānošanā un dažādu ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pieņemšanā. Pašizmaksas aprēķinā kalkulācijas pamatā. Izšķir priekškalkulācijas (sastāda pirms kāda produkta veida ražošanas vai pakalpojuma veida sniegšanas), pēckalkulācijas (sastāda izmantojot faktiskās izmaksas) un standarta kalkulācijas (sastāda izmantojot aritmētiski vidējas izmaksas).
Savukārt jēdziens “pašizmaksa” ietvēra sevī dažādas izmaksas, kas tiek parādītas attēlā 2.1. “Pašizmaksu veidošana”.
Tiešās izmaksas ir tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu – produktu vai pakalpojumu), netiešās izmaksas ir saistītas ar izmaksu rašanās vietu, nevis konkrētu izgatavojamo produktu vai darba vietu.
Tiešās jeb mainīgās izmaksas tieši saistītas ar produkcijas izlaides apjomiem. Galvenie tiešo izmaksu posteņi – strādnieku darba samaksa, izejvielu un materiālu izmaksas, tara, iepakojums, tehnoloģiskā elektroenerģija, degviela, kurināmais utt. Pie citām tiešās izmaksām attiecināti jauno produktu ieviešanas izmaksas, papildus reklāmas izmaksas, izdevumi, kas saistīti ar realizāciju un piegādi.
Tiešās jeb mainīgās izmaksas maiņas dinamiski. Proporcionālās mainīgās izmaksas mainās tieši proporcionāli ražošanas un pārdošanas apjomiem – tiešās izmaksas ir vienādas ar viena produkta ražošanas mainīgas izmaksas reizināšanu ar saražoto produktu daudzumu.…