Secinājumi
Stereotipi ir vēl viens no cilvēku savstarpējās uztveres mehānismiem. Stereotipus izmanto visbiežāk kontaktējoties ar nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem, lai uzreiz varētu klasificēt viņa uzvedību un salīdzināt to ar jau zināmajiem pieņēmumiem un esošajiem stereotipiem. Stereotipizācijas gadījumā cilvēks netiek uztverts kā individualitāte, bet gan kā kādas noteiktas sociālas grupas pārstāvis un uz šo cilvēku tiek attiecināti dzīves laikā uzkrātie priekšstati un domas.
Kopumā vērtējot šos stereotipu veidus var teikt, ka ir gan pozitīvie, piemēram daži etniskie stereotipi, mēdz būt arī negatīvie , tādi kā vecuma stereotipi, un neitrālie, taču tos var sameklēt katrā no stereotipu veidiem.
Neitrālie ir tie, kurus pieņem zināšanai kā izklaidi un tos tik nopietni neuztver. Piemērs ir par blondīnēm, sievietes ar gaišu matu krāsu bieži vien uztver kā zemāka intelekta, taču tas nav tik specifiski, to vairāk pieņem kā joku, vielu anekdošu stāstīšanai.
Negatīvie stereotipi ir bieži vien nopietni uztverti un lai gan cilvēki apzinās, ka tie ir tikai stereotipi un ka tos nevar attiecināt uz visiem indivīdiem, zemapziņā šis uzskats iesēžas un bieži vien kaitē gan fiziski, gan morāli šim cilvēkam, uz kura ir vērsts stereotips.
Pozitīvie stereotipi mums ļauj neiedziļinoties otrā cilvēkā uzreiz pieņemt viņa labās īpašības tādējādi atvieglinot komunikāciju viņu starpā. Īpaši jau iepriekš pieminētajā etniskajā stereotipa sakarā. Mēs uzskatam, ka šie cilvēki, kuri nāk no noteiktas tautas ir pieklājīgi un strādīgi, mēs piemērojamies un parādam sevi no labākās puses, arī parādot, ka esam strādīgi un apveltīti ar labām manierēm. Tas ļauj piemēroties noteiktai tautai sākumā neizpētot katru indivīdu atsevišķi.
Stereotipi kopumā ir gan vajadzīga lieta, lai atvieglotu komunikāciju cilvēku starpā, tai pat laikā tie spēj būt arī izklaidējoši, tomēr negativitāte nāk līdzi visam, un nepastāv labā bez ļaunā, kā dēļ mēs, tā teikt, uzspiežam vienu zīmogu veselam indivīdu kopumam, kaut arī visi cilvēki ir tik ļoti atšķirīgi.
…