Šajā referātā runa ies par lielisko krievu gleznotāju Pāvelu Andrejeviču Fedotovu. Kurš ar savu mākslu ir izdarījis lūzumu krievu mākslas vēsturē, paverot perspektīvas tās tālākai kustībai 19.gs. otrajā pusē, saglabājot daudzas svarīgas īpatnības no pirmās gadsimta pusēs.
Rakstīt šo referātu tieši par Pāvelu Fedotovu es izvēlējos ne nejauši, bet gan tāpēc, ka viņa darbi ir tuvi manai sirdij, kaut arī dažus, meklējot materiālus referātam es redzēju pirmo reizi. Bet nevīlos. Man tie ļoti patika...visas.
Es, laikam nekad nebeigšu brīnīties par to, kā cilvēks spēj radīt kaut ko tādu! Es apbrīnoju šo izcilo mākslinieku!
1815 g., 22jūnijā – Piedzima Pāvels Andrejevičs Fedotovs
1826 – 1833 g.- Mācījās 1. Maskavas kadetu korpusā. Pabeidza korpusu izcili.
1833 – 1843 g. – Dienēja leib-gvardē Somu rotā Pēterburgā
1834 – 1845 g. – Apmeklēja zīmēšanas stundas Mākslas akadēmijā
1837 g. – Saņēma tiesības kopēt darbus Ermitāžā
1840 g. – Pirmā tikšanas ar Brilovu
1840 – 1842 g. – Akvareļu sērija no kara sadzīves
1844 g. – Sēpiju sērija, to skaitā „Fideļkas slimība”, „Fideļkas nāves sekas”, mācījās batālista A.I.Zeuerveida darbnīcā
1846 g. – Radīja pirmo eļļas gleznu „Svaigais kavalieris”
1847 g. – Radīja ilustrāciju priekš „Ilustrētais almanahs” N.A.Nekrāsovs
1849 g. – Piedalījās akadēmiskajā izstādē ar „Svaigais kavalieris”, „Izvēlīga līgava” un „Majora ............”
40 gadu beigas – Fedotovs rada ilustrācijas Gogoļa, Turgēņeva, Dostojevska lietām. Iepazīstas ar Petraševsko.
1850 g. – Brauciens uz Maskavu. Izstāde. Izstādes panākumi. Iepazīstas ar A. Ostrovsko, satiekas ar N.V.Gogoli; naidīgi noskaņota profesora Leontjeva raksts. Četras sēpijas un divas gleznas.
1851 g. – Pasliktinās radinieku materiālais stāvoklis. „Atraitnīte”.
1852 g. – Slimības sākums.
1852 g., 14 novembrī – P.Fedotovs mirst „Visu sērojošo” slimnīcā.
Pāvels Andrejevičs Fedotovs dzimis Maskavā 1815. gada 22. jūnijā. Fedotovu namiņš, Ogorodņikos, stāvēja tikko uzcelts un maz atšķīrās no visām pārējam šās ielas ēkām. Tēvs, Andrejs Ilarionovičs, bija mazrunīgs, skarbas dabas cilvēks, ģimenē visi no viņa baidījās. Taču kādreiz gadījās, ka viņš ierunājās un sāka atcerēties senus, pagājušus laikus, kad viņš bija bijis karavīrs Suvorova pulkos, devies karagājienos, piedalījies kaujās. Uz visu mūžu Pavlušam palika atmiņā tā sajūsma un apbrīna, kādu viņš izjūta, klausoties tēva stāstos. Bet tagad tēvs bija ierēdnis un katru rītu gāja uz darbu.
Fedotovu ģimene bija liela, dzīvoja pieticīgi, taču īpašu trūkumu neizjuta. Svētku dienās visa ģimene devās uz Kitaigorodu, pastaigājās pa tirgu, nopirka bērniem k.k. vienkāršu – koka rotaļlietu, uz kociņa uzspraustu sūkājamo gailīti un tad līksmi un apmierināti atgriezās mājās.
Augas dienas bērni pavadīja uz ielas; draugu bija daudz – visi apkārtējo māju puišeļi un meitēni. Kaimiņi bija vienkārši ļaudis – sīki ierēdnīši, atvaļināti karavīri, ne visai pārtikuši tirgoņi.
Pēc daudziem gadiem, pārcilājot atmiņā bērnudienas, Fedotovs rakstīja: „Bērnībā gūto iespaidu spēks un tie novērojumi, kurus biju uzkrājis savas dzīves pašā sākumā, veido, ja tā atļauts izteikties, mana talanta pamatfondu.”.
Divpadsmit gados, tēvs atdeva Pāvelu mācīties Maskavas pirmajā kadetu korpusā – mācību iestādē, kur dzīvoja un mācījās nākamie virsnieki. Korpuss atradās tālu – Lefortovā.
Korpusā vadīja bargi tikumi, audzēkņi bieži tika sodīti – gan nežēlīgi pērti, gan par niecīgāko nodarījumu slodzīti karcerī. Taču Pāvels Fedotovs visā mācību laikā ne reizes netika pērts – viņš mācījās lieliski, ātri un viegli visu uztvēra, bija ļoti centīgs un neatlaidīgs. Viņam piemīta apbrīnojama redzes atmiņa.
Zīmēšanu korpusā mācīja labs skolotājs, pēc tautības karokalpaks. Kadetu Fedotovu viņš uzskatīja par ļoti spējīgu, bet žurnālā viņa vērtējums vienmēr bija – slinks. Taču patiesībā Fedotovs neslinkoja. Viņš gluži vienkārši savu zīmējumu vietā bieži mēdza pabeigt biedru zīmējumus. Viņam patika zīmēt, un jau kopš pirmajiem dzīves gadiem korpusā viņš aizrautīgi zīmēja gan savu biedru, gan skolotāju portretus un karikatūras; biedri smējās, bet reti kad apvainojās, tāpēc ka pašās smieklīgākajās karikatūrās viņš attēloja pats sevi. Bieži vien pirms eksāmeniem viņš palīdzēja biedriem gatavot rasējumus.…
