Secinājumi
• Plauksta un pēda sastāv no trīs daļām: pamata, pleznas vai delnas un pirkstiem. Plaukstu veido viens kauls vairāk nekā pēdā. Pēdas pamatu veido kauli trīs rindās, savukārt plaukstā divās.
• Gan plaukstai, gan pēdai pirkstus veido 14 pirkstu kauli. Katru pirkstu, izņemot pirmo, veido trīs pirkstu kauli jeb falangas: proksimālā, vidējā un distālā. Katrai falangai, kā arī pleznas un delnas kauliem izdala pamatu, ķermeni un galvu.
• Atšķirībā no plaukstas, pēdai izšķir velves, kas veido izliekumus, lai nodrošinātu pēdas stabilitāti un mobilitāti.
• Tā kā pēdai jānodrošina lielāka izturība, pēdas-potītes daļā ir vairāk savienojumi (34), nekā rokas daļā (20). Kaulu savienojumiem plaukstā un pēdā ir velkamas ļoti lielas paralēles, atšķiroties ar savienojuma veidu.
• Plauksta no pēdas atšķiras ar plaukstas pamata un īkšķa savienojumu, jo īkšķis no pārējiem pirkstiem ir atdalīts daudz vairāk, nekā pārējie pirksti viens no otra un var kustēties pats ap savu asi.
• Pēdai un plaukstai abām izšķir dorsālo virsmu, savukārt pēdai - plantāro, plaukstai - palmāro virsmu.
• Pēdā un potītē ir nedaudz mazāk muskuļu, nekā plaukstas locītavā un plaukstā. Gan pēdas, gan plaukstas muskuļu nosaukumi ietver šo muskuļu galveno funkciju, atrašanās vietu vai abus kopā.
• Pēdā vidējo muskuļu grupu var sagrupēt četros slāņos, savukārt plaukstas vidējo muskuļu grupu iedala trīs grupās.
• Pēdas traumas dejotājiem rodas daudz un dažādu faktoru ietekmē, bet viens no būtiskākajiem faktoriem ir tieši pēdas velvju deformācija, kas pēc tam sasaucas ar papēža kaula novietojumu, veidojot domino kauliņu efektu, mainot pēdas pirkstu novietojumu, stāju, kas var atbalsoties, kā dažādas problēmas visā ķermenī.
…