Jēdzieni “labs” un “slikts” skolotājs ir grūti definējami, jo tie ietver gan profesionālās, gan individuālās personības īpatnības, gan, arī saskarsmes stilu mijiedarbībā ar skolēniem ir apskatītas dažāda virziena darbos (pedagoģijā, psiholoģijā, filozofijā). Skolotāja darbs ir daudzveidīgs, tāpat izskaidrojumi un domas par skolotāja darbu un mijiedarbību ar skolēniem ir dažādi.
Skolotājs ir ne tikai noteikta mācību priekšmeta pasniedzējs, viņš ir jaunas paaudzes veidotājs, kam ir plašs dažādu interešu un slieksmju loks. Skolotājs ir arī zinātnieks, noteikto problēmu prasmīgs un mērķtiecīgs pētnieks, kas savieno pētījumiem izvēlēto attiecīgajam mācību priekšmetam atbilstošo zinātnes nozari, ar pasniegšanas metodikas vai audzināšanas aspektiem. Šī pētnieciskā ievirze skolotāja darbā tiek stimulēta dažādiem līdzekļiem, un tā ļauj daudzpusīgāk izpausties skolotāja akadēmiskajām spējām.
Par vienu no pārliecinošākajiem meistarības rādītājiem skolotāja darbā mūsdienās tiek uzskatītas tās mijattiecības starp skolotāju un viņa audzēkņiem, kas nevis veidojas stihiski, bet ko skolotājs apzināti veido un pastāvīgi kontrolē mācību un audzināšanas procesā.
Kā pierāda pētījumi, skolēni arvien biežāk mēdz pievērst savu uzmanību skolotāju personības īpašībām un sevišķi augstu vērtē skolotāja labestību, atsaucību, iejūtību interesi par saviem audzēkņiem, sabiedriskumu, to, ko sauc par komunikatīvajām īpašībām. ”Tiek prasīta labvēlība, atsaucība, iejaukšanās skolēnu situācijā, tādas savstarpējās attiecības, kad ar pedagogu var aprunāties jebkurā kritiskā savas dzīves brīdī. ”(31.,338.)
Lai novērtētu skolotāja profesionālās sagatavotības līmeni, kā arī veicinātu tā paaugstināšanos, gan audzinot jaunos kadrus, gan arī rūpējoties par strādājošo skolotāju kvalifikācijas celšanu, nepieciešams pēc iespējas pilnīgāks priekšstats par pedagoģiskās darbības struktūru un saturu, par skolotāja personības iezīmēm un to mijiedarbību ar skolēniem.
Kvalifikācijas darbā tiek apskatīti un salīdzināti teorētiskie dati par skolotāja personības iezīmēm.( K.Dēķēns, E.Kļaveniece, Ņ.Kuzmina, A.Vorobobjovs, Ā.Karpova, Dz.Meikšāne, A. Hargreivs, u.c.) Praktiski pētīts skolotāju mācīšanas stils, personības virzība, vadītāja spējas, kā arī aptaujāti skoloēni, kādas personības iezīmes viņuprāt, ir veiksmīgākās pedagoģiskajā saskarsmē.
Mērķis: Izzināt skolotāja īpatnības, personības iezīmes, to izpausmes
pedagoģiskajā mijiedarbībā.
Uzdevumi:
1.Izzināt literatūru par skolotāja personības iezīmēm.
2.Noteikt skolotāja personības iezīmju izpausmes nozīmīgumu
mijiedarbībā ar skolēniem.
3.Praktiski pētīt : a) skolotāju mācīšanas stilu,
b) skolotāju personības virzību,
c) skolotāja spējas vadīt,
d) skolēnu aptauja par pieņemamāko pedagoga
personības modeli.
4. Analizēt iegūtos pētījuma rezultātus.…
