Pedagoga un bērna savstarpējās attiecības - bērnu pozitīvo emociju veidotājas

Mēs ļoti maz zinām par emocijām, kas ir ļoti svarīgas bērna attīstībai. Tās ir izšķirošas visās cilvēku dzīves dimensijās.[27.,152.] Emocijas nav vadāmas un kontrolējamas, kaut gan mēs spējam radīt priekšnoteikumus pozitīvām un vēlamām emocijām.[27., 160]
Kursa darbā iekļauto jautājumu izpēti veicu sakarā ar to, ka daudzi cilvēki neapzinās, cik ļoti bērna pozitīvās (arī negatīvās) ietekmē viņu- vecāku, pedagogu, apkārtējo cilvēku- savstarpējās attiecības.
Bērni ir lielu emociju produkts. Mīlestībā radīts bērns ir mīlošs un mīlēts bērns. Emocijas ir privāts, personisks un dabīgs fenomens. Tās nevar iemācīties vai padarīt sociāli atkarīgas. [27.,152]
Manuprāt šis ir ļoti aktuāls jautājums. Bērnam galvenais ir pozitīva saskarsme ar pieaugušo. Darba, sociālie vai sociālpolitiskie apstākļi dažbrīd padara mūs aklus, un mēs cenšamies ļoti daudz ko pagūt, kas savukārt izsauc pretrunas savstarpējās attiecībās.
Stingra ģimene nodrošina vairāk labsajūtu un laimi nekā citas dzīves formas. Ģimene būtu emocionāli labvēlīgākā vieta jaunai dzīvībai.[27.,152] Emocionāli pozitīvs klimats būs ģimenēs, ja laulība būs sociāli vēlama, personīgi gribēta, bērni būs gaidīti[27.,154] Ģimeniski sociālie apstākļi ļoti cieši iespaido ģimeņu emocionālo dinamiku (piemēram, vieta bērnudārzā, auklīšu pieņemšana).[29.,154] Maziem bērniem ir dažādas kulturāli izmainītas bērnības formas. Ģimene ir izšķiramā, bet ne vienīgā dzīves forma. Bērna attīstības etapu nosaka vecākā paaudze. [27., 418]
Bērna attīstībai emocionāls kontakts, pieaugušo uzmanība, atzinums un ieinteresētība ir svarīgāki par dienā nopelnīto.
Ņemot vērā iepriekš minēto, darbā izvirzu mērķi: izpētīt nosacījumus, kas veido un attīsta pozitīvās emocijas pedagoga un bērna savstarpējās attiecībās. …