Pedagoģiskā doma renesanses periodā (14.–16.gs.)

Vienmēr ir liecies interesanti tas, ka katrā laika posmā ir bijušas savādākas pedagoģiskās idejas un audzināšanas mērķi. Tāpēc nolēmu īpaši aplūkot viena, manuprāt, interesantākā laika posma pedagoģiskos uzskatus un dažādus pedagogus.
Lai gan renesanses pedagoģiskie uzskati varētu šķist mūsdienām nepiemēroti un neparocīgie, tie tomēr palīdz veidot priekšstatu par renesansi kā laika posmu un pedagoģiju, kā audzināšanas modeli, turklāt tie daļēji ir izmantojami arī mūsdienās, jo pedagoģijā atrodamās problēmas tagad ir gandrīz tādas pašas kā renesanses periodā.

Laikmeta raksturojums

Renesanses1 periodam raksturīgs straujš ekonomiskās dzīves uzplaukums kā lauksaimniecībā, tā arī amatniecībā.
Nostiprinājās valsts centrālā vara, kas, savukārt, pozitīvi ietekmēja ekonomisko attīstību. Tas viss, protams, radīja labvēlīgus apstākļus intelektuālās dzīves uzplaukumam, brīvdomības attīstībai. Intelektuālās dzīves vadība pamazām pārgāja no garīdzniecības laicīgās inteliģences rokās. Radās daudz skolu. Arvien lielāku uzmanību pievērsa antīkajai literatūrai un zinātnei. Izglītības rašanās veicināja meklēt iespējas grāmatu iespiešanai.
1436. gadā tika izgudrota grāmatu iespiešanas mašīna. Tās atklāšana sekmēja izglītības demokratizēšanu. Lasītāju loks kļuva arvien plašāks.
Lasītprasme ietekmēja vēlmi tuvāk iepazīt mākslu, literatūru.…