-
Pektīnu satura fotometriskā noteikšana ābolu sulās
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 5 | |
1. | LITERATŪRAS APSKATS | 6 |
1.1. | Pektīnu iedalījums un vispārīgais raksturojums | 6 |
1.1.1. | Pektīnu vēsture | 6 |
1.1.2. | Pektīnu nomenklatūra | 7 |
1.2. | Pektīnvielas | 7 |
1.3. | Pektīnu uzbūve | 11 |
1.4. | Pektīnu fizikālās un ķīmiskās īpašības | 11 |
1.4.1. | Pektīnu šķīšana ūdenī | 12 |
1.4.2. | Pektīnu komplekšveidošanās | 13 |
1.4.3. | Pektīnu fizioloģiskā iedarbība | 13 |
1.5. | D-galakturonskābe | 14 |
1.5.1. | Dekarboksilēšanās | 15 |
1.5.2. | Empimerizācija C2 un C5 asimetrisko atomu vietās | 15 |
1.6. | Spektroskopiskās metodes | 16 |
1.6.1. | Bugera, Lamberta un Bēra likums | 17 |
1.6.2. | Fotometrija | 17 |
1.7. | Visbiežāk pielietotās noteikšanas metodes | 18 |
1.7.1. | Hromotogrāfija | 18 |
2. | EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA | 20 |
2.1. | Pektīnu fotometriskā noteikšana. Metodes princips | 20 |
2.2. | Kopējo pektīnvielu noteikšana katram paraugam | 21 |
2.3. | Metodes raksturojošie lielumi | 22 |
2.3.1. | Metodes specifiskums | 22 |
2.3.2. | Linearitāte | 22 |
2.3.3. | Precizitāte | 23 |
2.3.4. | Pareizība | 23 |
2.3.5. | Metodes drošība | 24 |
3. | REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS | 25 |
3.1. | Metodes specifiskums | 25 |
3.2. | Linearitāte | 25 |
3.3. | Precizitāte | 26 |
3.3.1. | Sistēmas precizitāte | 26 |
3.4. | Pareizība | 26 |
3.5. | Metodes drošība | 27 |
SECINĀJUMI | 30 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 31 |
IEVADS
Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par vienu no augu izcelsmes pārtikas sastāvdaļām- pektīna savienojumiem. Pēdējā laikā pieaug pārtikas piedevu, kam piemīt aizsargājoša, diētiska un ārstnieciska – profilaktiska loma visiem iedzīvotāju slāņiem. Pektīns ir viens no visefektīvākajiem, visdrošākajām un neaizstājamajām pārtikas piedevām, kas ir atļautas lietošanai daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā.
Lai metode ieņemtu atbilstošu vietu kvalitātes sistēmā un garantētu precīzus un ticamus rezultātus, tā ir jāvalidē. Metodei ir ne tikai labi jādarbojas, bet tai ir jābūt arī pietiekoši ekonomiskai gan reaģentu, gan izpildītāja patērētā laika ziņā. Metodei jābūt arī atkārtojamai, lai to varētu izmantot citi analītiķi citā laboratorijā, izmantojot piemērotu aparatūru.
Darba mērķis – noteikt pektīnu daudzumu Latvijas un importa sulās, papildus nosakot fotometriskās metodes raksturojošos lielumus.
Darba uzdevums –dokumentēt metodes atbilstību kopējo pektīnu savienojumu satura noteikšanai un apkopt pētāmo sulu iegūtos rezultātus.
1. LITERATŪRAS APSKATS
1.1. Pektīnu iedalījums un vispārīgais raksturojums
Pektīni pieder pie dabasvielu klases organiskajiem savienojumiem ogļhidrātiem. Ogļhidrātus parasti iedala monosaharīdos un to polikondensācijas produktiem – polisaharīdiem. Polisaharīdi ietilpst cilvēka organismā sastāvošo balastvielu saturā, kuri būvēti no vairāk vai mazāk liela monosaharīdu komponentu skaita. Pektīni, kuri pieder homopolisaharīdiem ir būvēti no viena monosaharīda, kas satur karboksilgrupas. Tie ir ar ļoti labu šķīdību bāziskā vidē, kurā tie veido sāļus. Negatīvi lādētas karboksilgrupas veicina molekulu savstarpējo atgrūšanos. Šķīdumam ir liela viskozitāte, kas atkarīga no pH. Izgulsnēšanās vai gēla veidošanā notiek pie pH 3 sakarā ar elektrostaistiskās atgrūšanās izbeigšanos anjonu protonēšanās dēļ un karboksilgrupu dimerizēšanos ar ūdeņraža tiltiņiem.(skat.1.1.tabulu) [23,15]
…
Darbā ir iekļauta iegūto rezultātu validēšana! Pektīnu satura fotometriskā noteikšana ābolu sulās. Kozlovska. E, zinātniskais vadītājs Dr. ķīm., asoc. prof. Ida Jākobsone. Kursa darbs fizikālajā ķīmijā, 36 lappuses, 6 attēli, 11 tabulas, 24 literatūras avoti. Latviešu valodā. PEKTĪNU SAVIENOJUMI, D-GALAKTURONSKĀBE, NOTEIKŠANAS METODE, UV-SPEKTROSKOPIJA, METODES RAKSTUROJOŠIE LIELUMI Kursa darbā tika izpētīta literatūra, kurā aprakstīti pektīna tipa savienojumi, to īpašības, saturs pārtikas produktos, noteikšanas metodes, kā arī metodes validācijas parametri. Izvērtējot literatūras datus, tika izstrādāta un validēta kopējo pektīnu savienojumu noteikšanas metode ar spektrofotometru.. Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par vienu no augu izcelsmes pārtikas sastāvdaļām- pektīna savienojumiem. Pēdējā laikā pieaug pārtikas piedevu, kam piemīt aizsargājoša, diētiska un ārstnieciska – profilaktiska loma visiem iedzīvotāju slāņiem. Pektīns ir viens no visefektīvākajiem, visdrošākajām un neaizstājamajām pārtikas piedevām, kas ir atļautas lietošanai daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Lai metode ieņemtu atbilstošu vietu kvalitātes sistēmā un garantētu precīzus un ticamus rezultātus, tā ir jāvalidē. Metodei ir ne tikai labi jādarbojas, bet tai ir jābūt arī pietiekoši ekonomiskai gan reaģentu, gan izpildītāja patērētā laika ziņā. Metodei jābūt arī atkārtojamai, lai to varētu izmantot citi analītiķi citā laboratorijā, izmantojot piemērotu aparatūru. Darba mērķis – noteikt pektīnu daudzumu Latvijas un importa sulās, papildus nosakot fotometriskās metodes raksturojošos lielumus. Darba uzdevums –dokumentēt metodes atbilstību kopējo pektīnu savienojumu satura noteikšanai un apkopt pētāmo sulu iegūtos rezultātus.
-
Ar antipirēniem apstrādātu koksnes paraugu degamības noteikšana
Research Papers23 Agriculture, Forestry, Chemistry, Construction and construction works
- Pektīnu satura fotometriskā noteikšana ābolu sulās
- Prolīna daudzuma noteikšana medū
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Ar antipirēniem apstrādātu koksnes paraugu degamības noteikšana
Research Papers for university23
-
Prolīna daudzuma noteikšana medū
Research Papers for university18
Evaluated! -
Kvantitatīvā smektītu noteikšana Pampāļu un Saltišču mālos ar hidroklasifikācijas metodi
Research Papers for university23
Evaluated! -
Alus raugs
Research Papers for university15
Evaluated! -
Kālija hlorhromāta(VI) sintēze un režģa parametra noteikšana iegūtajai vielai
Research Papers for university15
Evaluated!