Rīgas jūras kanāls ir hidrotehnisko un krasta būvju komplekss, kas nodrošina kuģu nokļūšanu no jūras līdz Rīgas ostas piestātnēm. Šāds kuģojams kanāls kļuva nepieciešams tad, kad upes dabiskie dziļumi pārstāja apmierināt flotes vajadzības. Kanālu sāka būvēt 19. gadsimta vidū un pašreizējās trases celtniecību pabeidza pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā. Tas sākas 3 km attālumā no molu galiem, kur tā dziļums ir 15 metri. No šā punkta redzamas Daugavgrīvas vēruma zīmes – masts ar lieliem, pa gabalu saskatāmiem vairogiem un lampām diennakts tumšajam laikam. Ja kuģis pa kanālu peld precīzi, divas vēruma zīmes sakrīt. Īsi pirms ieejas starp moliem par kuģa vadlīniju kļūst Rīnūži, pēc tam Baltā baznīca. Pēc šīs vadlīnijas tad arī kuģis virzās līdz ieejai Eksporta līcī. Pašreizējie Rīgas kanāla dziļumi visā tā garumā ir ne mazāki par 11 m, bet platums sasniedz 100 metrus. Atsevišķos posmos dziļums sasniedz 14.5 m, kāds ar laiku tiks nodrošināts līdz pat ostas piestātnēm. Tas dos iespēju Rīgas ostā bez grūtībām ienākt milzīgajiem okeāna laineriem.
Lai panāktu un saglabātu pašreizējo dziļumu, no upes gultnes tika izsmelts miljoniem kubikmetru grunts. Laika no 1921. gada līdz 1957. gadam šis daudzums bija 5.5 miljoni kubikmetru. Tikpat ilga laika posmā no 1958. gada līdz 1984. gadam kopumā izsmēla 19.3 miljonus kubikmetru grunts. Pirmajā posmā grunts izstrāde gada pārsniedza 600 000 m3, bet 80 gadu vidū tā sasniegusi pat līdz 2 miljoniem kubikmetru gadā.
[1. 60. - 62. lpp]
Padziļināšanas darbi ir ļoti dārgs process, kas nepieciešams ostas piestātņu un kuģu ceļu uzturēšanai vajadzīgajā dziļumā. Pēc nepieciešamības tie var būt kapitālie vai remonta. Padziļināšanas darbu kompānijām parasti ir savi dziļummērītāji un paveiktā darba aprēķinātāji. Pie lielākiem projektiem var tikt pieaicināti papildus speciālisti.
[10. 100. lpp]
1. Dokumentācija, kas nepieciešama padziļināšanas darbu uzsākšanai
Pirms padziļināšanas darbiem jāveic sagatavošanas darbus un dokumentācijas komplektācija, kas sevī iekļauj:
projekta-tāmes un padziļināšanas darbu tehnisko līdzekļu dokumentācijas sastādīšanu un izdruku;
iecirkņa sagatavošanu padziļināšanas darbiem;
zemūdens teritorijas vai krasta sagatavošana izsmeltās grunts krautnei;
jāizvēlas zemessmēlēja atrašanās vietas noteikšanas metode un tās tehniskais nodrošinājums.
[5. 32. lpp]…
