Referāta „Peloponēsas karš” mērķis noskaidrot kara sākšanās cēloņus un tā radītās sekas.
Peloponēsas kara vēstures galvenie avoti ir tā laika notikumu aculiecinieku un dalībnieku – atēniešu Tukidīda un Ksenofonta vēstures darbi.1
Tukidīds dzīvojis laika posmā no 460. – 399. gadam p.Kr. un viņa darbs „Peloponēsas kara vēsture” kā to dēvē mūsdienās, bet tajā laikā šo darbu sauca par Tukidīda saraksīto „Vēsturi”, kurā apraksta kara norisi no 431. - 411. g.p.Kr. Peloponēsas kara norise ir apkopota no 2.- 8. grāmatā. 2. -4. grāmata apkopo kara pirmo posmu, 5-7. grāmata kara otro posmu, bet 8. grāmata attēlo trešā kara posma sākumu. Tukidīda darbs spēcīgi ietekmēja daudzus turpmākos vēsturnieku paaudzes.2
Ksenofonts – dzīvojis 427 – 355.g. p.Kr. aprakstījis Peloponēsas kara trešo posmu, grāmatā „Grieķijas vēsture”.
Ziņas par šo laikmetu sniedz daudzi vēlākā laika zinātnieki, viens no viņiem ir Aristotelis, kurš aprakstījis Atēnu politisko vēsturi darbā „Atēnu politija”, kā arī no Diodora darba „Vēstures bibliotēkas”, un Plūtarha darbiem, kuros iekļauta Perikla, Nīkija, Alkibiāda, Līsandra biogrāfijas, Latviski ir izdota grāmata „No Perikla līdz Aleksandram”. Kā arī Aristofana darbi jeb politiskās komēdijas „Jātnieki”, Mākoņi, „Miers”, „Putni”, kuros izsmej tā laika politiskos procesus.3
Peloponēsas karš norisēja laika posmā no 431. – 404. g.p.Kr. jeb Klasiskās Grieķijas laika posmā. Daudzi vēsturnieki šo karu dēvē arī par Lielo Peloponēsas karu jeb 2. Peloponēsas karu, jo starp Atēnām un Spartu jau pirms šī kara norisinājās sadursmes. Cīņas norisinājās starp Peloponēsas savienību, kuras priekšgalā bija Sparta un Atēnas vadīto Dēlas savienību jeb Atēnu pirmo jūras savienību. …
