Kursa darba mērķis ir analizēt esošo pensijas sistēmu Latvijā un pētīt ar pensijas reformu saistītos procesus, kuru gaitā ir ieviesta jauna valsts pensiju apdrošināšanas shēma.
Darba uzdevums ir noteikt efektīvāko un iensesīgāko pensijas kapitāla uzkrāšanas līdzekli un veidu.
Pensiju sistēma Latvijā ir veidota kā apdrošināšanas sistēma, kas balstās uz katra personīgo ieinteresētību savu vecumdienu nodrošināšanā. Šī sistēma ir izveidota reformas rezultātā un reoformas mērķis bija pārveidot pastāvošo 1990 - 1992.gadam pensijuas sistēmu atbilstoši janajiem sociāli - ekonomiskajiem apstākļiem valstī. Bija jāizveido jauns sociālās drošības sistēmas modelis, lai garantētu sociālo drošību un aizsardzību visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Līdz tam pastāvošā pensiju sistēma neatbilda janajiem tirgus ekonomikas principiem un līdz ar to nevarēja vairs funkcionēt. Mantojumā no Padomju savienības bija atstāti dažādi atvieglojumi pensijām, kuriem nebija finansiāla seguma.
Līdz 1995.gadam strādājošo ieguldījums sociālajā apdrošināšanā nebija saistīti ar pensijas vai pabalstu apmēru. No strādājošo algām netika veikti atvilkumu, līdz ar to strādājošie nebija ieinteresēti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā. Izdevumi pensiju izmaksām strauji auga, un likums "Par valsts pensijām", kurš stājās spēkā 1991.gadā, izrādījās neizpildāms finanšu trūkuma dēļ. Arī 1993.gada likums "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" neveicināja katra strādājošā ieinteresētību un atbildību par savu nodrošinājumu vecumdienās, bet galveno atbildību uzlika valstij. 1991.gadā ieviestais sociālais nodoklis augstās nodokļu likmes (38%) dēļ vecināja izvairīšanos no nodokļa maksāšanas. Pensijas apmērs bija atkarīgs tikai no apdrošināšanas un darba stāža. Sociālā nodokļa iemaksas tika lielākoties veiktas tikai atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai algai, un darba devēji veica iemaksas tikai aptuveni par pusi no visiem strādājošajiem.
Zemais pensionēšanās vecums, dzimstības samazināšanās tendences, bezdarba līmeņa pieaugums, strādājošo skaita samazināšanās šīs problēmas risinājums bija pamatā radikālai pensiju sistēmas reformai, kas Latvijā uzsākta 1995.gadā.
Kursa darbā tiks apskatīta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana vecuma vecuma pensijas piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība. Tiks analizēti pensiju sistēmas trīs līmeņi: valsts obligātā nefondētā pensiju shēma, valsts fondēto pensiju shēma un privātā brīvprātīgā pensiju shēma.
Lai pētītu un analizētu izveidotās pensijas sistēmas pozitīvos un negatīvos faktorus, nepieciešams analizēt dažādus statistikas datus, tendences, aplūkot pašreizējo situāciju valstī un citu valstu pieredzi pensijas kapitāla uzkrāšanai.
1.Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma Latvijā
Valsts sociālā apdrošināšana ir viena no sociālās drošības jomām, kas sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam daļēji kompensē līdzšinējos ienākumus, ja viņš tos zaudējis aiziedams pensijā, zaudēdams darbu, iegūdams invaliditāti, zaudēdams apgādnieku, saslimdams, dodamies pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī ciezdams nelaimes gadījumā vai iegūdams arodslimību.…
