Ja tiek savlaicīgi sniegta medicīniski logopēdiskā palīdzība, runas defekta korekcijas parasti dod labus rezultātus. Caurejošu, ļoti platu šķeltņu gadījumos tomēr iespējama vieglas nazalitātes saglabāšanās.
Rinofonija [ gr. Rhis (rhinos) – deguns+ gr phōnē – skaņa) – balss ar degunu (nazālu) pieskaņu, kas rodas, ja izelpojamajai gaisa plūsmai ir neprareizs virziens, aizdegunes, deguna dobuma, mīksto un cieto aukslēju mehānisku bojājumu vai mīksto auklsēju funkciju traucējumu dēļ. Rezonējošie dobumi – piedalās balss skaņas pastiprināšanā un piedod tai raksturīgu nokrāsu, jo pati balss skaņa ir klusa un vienkārša, bez niansēm; ir galvas rezanators (rīkle, deguns un mutes dobums, deguna blakusdobumi); krūšu rezanators (elpvads un lielāko bronhu dobumi).
Perifēro balss traucējumu pamatā ir patoloģiskas izmaiņas balsenē. Disfonija rodas laringītu ( balsenes gļotādas iekaisums), traumu, balsenes apdegumu, audzēju, mīksto aukslēju parēžu, aukslēju šķeltņum vājdzirdības, nedzirdības rezultātā. Afonijas gadījumā bērns runā tikai čukstus. Balss nerodas pat klepojot. Balss traucējumu novēršanā nepieciešama medikamentozā ārstēšana, psihoterapija, ārstnieciskā fizkultūra un balss atjaunošanas darbs, kuru veic ārsti un un fonopēdi.
…