Psiholoģija ir zinātne ar īsu vēsturi, bet garu priekšvēsturi. Psiholoģijas pirmsākumi meklējami senajā Grieķijā. Šajā periodā psiholoģiskie priekšstati attīstījās filozofijas ietvaros. Ievērojamākie antīkās filozofijas pārstāvji, kuri mēģināja skaidrot dažādus psiholoģijas jautājumus ir Platons un Aristotelis.
Viduslaikos pret Aristoteļa un Platona mācību nostājās kristīgā reliģija, kuras pārstāvji uzskatīja, ka izzināt cilvēka būtību ir iespējams nevis ar prāta un loģisku spriedumu palīdzību, bet gan caur augstāko būtni un šī izziņa mirstīgam cilvēkam nav pieejama.
Renesanses laikā 15. – 17. gadsimtā priekšstati par pasauli un cilvēku kļuva zinātniskāki un vairāk balstījās uz saprātu nekā uz ticību. Tas ļāva franču filozofam Renē Dekartam izvirzīt teoriju, ka cilvēka uzvedības regulēšanā piedalās arī nervu sistēma.
Psiholoģijas zinātnes vēsture sākās ar 1879. gadu, kad vācu filozofs un vienlaikus arī psihologs Vilhelms Vunts Leipcigā nodibināja pirmo eksperimentālās psiholoģijas laboratoriju. Viņš pētīja cilvēku reakcijas uz dažādiem stimuliem un izmantoja šo cilvēku pašnovērošanas atskaiti lai izzinātu cilvēka psihi. Vēlāk viņa izpētes metodes izrādījās neefektīvas.
Gandrīz vienlaikus ar šiem eksperimentālajiem pētījumiem 1881. gadā Amerikā pētnieku grupa V. Džeimsa vadībā sāka pētīt psiholoģisko parādību priekšnosacījumus.
Sākoties 20. gadsimtam vairākās Eiropas valstīs un Amerikā vienlaikus veidojās dažādas jaunas pieejas cilvēka psihiskās pasaules izzināšanai. Svarīgākās no tām: biheiviorisms, geštaltpsiholoģija, psihoanalīze, kultūrvēsturiskā pieeja. 20. gadsimta sākumā pasaulē nebija vienotas psiholoģijas zinātnes. Pastāvēja dažādas psiholoģijas skolas, starp kurām valdīja pat naidīgas attiecības. Sākoties 20. gadsimta 30.-40. gadiem šīs noraidošās attiecībās sāka mazināties. Šajā laikā zinātnieki dažādās konferencēs sāka vairāk par aktuāliem psiholoģijas jautājumiem, pieauga publikāciju skaits par psiholoģiju. Šo psiholoģijas skolu ietvaros izauga jauna paaudze, kas radīja nozīmīgas teorijas psiholoģijā, uz kurām ir balstīta mūsdienu psiholoģija. Tomēr arī šobrīd pastāv vairākas psiholoģiskās pieejas un rodas jaunas. Tās visas lielākā vai mazākā mērā pēta psihes objektīvās likumsakarības, uzvedību un daudz ko citu. 20. gadsimta otrajā pusē attīstās humānistiskā psiholoģija, neirobioloģiskā pieeja, kognitīvā (izziņas) psiholoģija.…
