Es ticu, ka vislielākā balva, ko kāds spēj man sniegt, ir tas, ka mani redz, dzird, saprot un man pieskaras. Vislielākā balva, ko es varu dāvāt viņiem, ir redzēt, dzirdēt, saprast viņus un pieskarties viņiem. (Virdžīnija Satira)
Personu verbālā saskarsme sava starpā – komunikācija, kā arī neverbālā - ķermeņa valoda, ir vesela zinātne, kas palīdz mums izprast līdzcilvēkus, kā arī labāk izprast pašiem sevi. Līdz ar to mums ir vieglāk saprast un sadzīvot ar otru cilvēku. Tieši tādēļ es izvēlējos tēmu “Personība kā verbālās un neverbālās komunikācijas subjekts.” Protams, uzrakstot vienu patstāvīgo darbu, nevar pilnībā apgūt prasmi pilnībā pareizi veidot personu verbālo un neverbālo komunikāciju, saprast ķermeņa valodu un visus tās elementus. Lai pilnībā to apgūtu ir jākļūst zinātniekam, jālasa daudz grāmatas un pacietīgi jāvēro cilvēki. Taču man pašam liekas, ka grāmatās par cilvēka ķermeņa valodu pilnībā visu nevar aprakstīt, jo cilvēks pats par sevi jau ir neizprotama būtne. Es domāju, ka līdz galam cilvēka būtību nevar izpētīt, jo katram ir savas īpatnības, savas domas un sava dzīves uztvere. Cilvēks ir sarežģīts radījums. Taču tas ir acīm redzams, ka mums daudziem piemīt arī kopīgas īpašības. Tādēļ saskarsmes pētnieki ir mēģinājuši izvirzīt vairākas teorēmas, sarakstījuši grāmatas un tās es domāju ir vērts palasīt jebkuram. Kaut vai mazliet iepazīstot galvenos komunikācijas elementus ir daudz vieglāk izprast otru cilvēku. Savādi gan, ka, piemēram, neverbālā komunikācija tika sākta pētīta samērā nesen, tikai kopš mūsu gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Varbūt, ka agrāk mēs daudz labāk sapratām viens otru? Cilvēki bija jūtīgāki, ar lielākām uztveres spējām, kaut kādā ziņā varbūt pat pirmatnējāki. Varbūt. Mūsu dienās, kā ir pieņemts, cilvēkam jārūpējas vairāk katram pašam par sevi, lai būtu vieglāk pastāvēt ir jāaudzē “biezā āda”. Viss notiek tā, ka mums beigās kļūst grūti izprast vienam otru.…