Jēdziens “personība” sabiedrībā tiek plaši lietots. Daudz tiek runāts par to, ka par personību ir jākļūst, pilnveidojot sevi. Tāpat plaši pazīstams ir izteikums, ka katrs no mums ir personība. Kādēļ parādās šāda pretruna? Tās pamatā ir dažādie aspekti vai pieejas šim jautājumam. Ikdienā mēs lietojam jēdzienu “personība”, lai apzīmētu kādu cilvēku ar kādām īpašām spējām, dotībām, tādu, kas izceļas apkārtējo vidū, ir līderis, vai gluži pretēji – outsaiders. Šādi var apskatīt personību no filozofijas viedokļa. Personības jēdziens tiek izmantots daudzās zinātnēs – psiholoģijā, filozofijā, antropoloģijā, socioloģijā un citās. Katra no tām saprot un definē personību savādāk. Līdz ar to parādās dažādi skaidrojumi un nozīmes.
Šajā darbā es vēlos apskatīt personības jēdzienu no psiholoģijas zinātnes viedokļa. Tā paredz, ka jebkurš cilvēks, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību, ir personība. To veido dažādi aspekti, kuru kombinācijas un izteiktums arī veido personību. Ir daudz teoriju, kas apskata personību un tās attīstības jautājumus, dažādas, brīžiem pretrunīgas pieejas, uzskati. Freids, Ādlers, Maslovs, Aizeks, Jungs , Eriksons un daudzi citi psihologi ir pievērsušies šīs tēmas izpētei. Es centīšos īsumā atspoguļot pamatnostātnes un tos komponentus, kas veido cilvēka personību.
1.Personības jēdziens, struktūra.
Personības jēdziens ir viens no centrālajiem psiholoģijas zinātnē. Personības skaidrojumam nav viennozīmīgas pieejas, pastāv daudz dažādu teoriju, kas apskata personības struktūru un tās veidošanos. Ikviens no vadošajiem psihologiem ir pievērsies personības izpētei.
Personības jēdziens atbild uz jautājumu: “Kāpēc cilvēks dara to, ko viņš dara”. Personība raksturo cilvēku kopumā. Personību var raksturot tikai ar savām sociālajām attiecībām un darbības motivāciju. Tātad personību ietekmē saskarsmes process, un tā var izpausties tikai saskarsmē ar citiem cilvēkiem.
Latviešu psihologi Ārija Karpova un Imants Plotnieks ir devuši šādu personības definīciju:
Personība ir cilvēks, kas:
stājies noteiktās sociālajās attiecībās
apzinās šīs attiecības
kā aktīvas darbības subjekts spēj pārveidot pasauli un atbildēt par pārveidošanas rezultātiem
Personība nav nemainīga, tā dzīves laikā var gan attīstīties, gan degradēties.
Personību veido tās īpašības. Personības īpašību jēdzienu lieto šaurākā un plašākā nozīmē.
Plašākā nozīmē pie personības īpašībām pieskaitāmas cilvēka vispārējās īpašības:
inteliģence
spējas
prasmes
nervu sistēmas tips
rakstura īpašības
Šaurākā nozīmē par personības īpašībām uzskata tikai nervu sistēmas un rakstura īpašības.
Personību veido sarežģīts un brīžiem pretrunīgs dažādu iezīmju kopums. Tātad personība sastāv no dažādām iezīmēm, kas sastāda vienotu veselumu, turklāt katrai personībai šīs iezīmes ir dažādas, citas ir izteiktākas, citas mazāk izteiktas. Katrai personībai ir atšķirīga, tikai tai raksturīga īpašību kombinācija.
Personības īpašības, gan pozitīvās, gan negatīvās, nevar vērtēt viennozīmīgi, tās jāaplūko kombinācijā ar citām personībai piemītošajām īpašībām un jāizvērtē to savstarpēja ietekme. Personības īpašības dzīves laikā var mainīties, taču kopumā tās veido kompleksu, relatīvi raksturīgu personības struktūrai . Tas liecina par personības stabilitāti. Šī stabilitāte ļauj paredzēt personības uzvedību un rīcību dažādās dzīves situācijās.
Personības struktūras modeli ietekmē:
attieksme pret apkārtējo pasauli
iespējas
darbības un uzvedības stili
pašapzināšanās
psihiskie procesi un stāvokļi
A.Bogdanova personības struktūras modelis.
Modelis sastāv no 7 nozīmīgākajiem blokiem, kuros noteicošā loma ir kādam no psihiskajiem procesiem.…
