Pret saviem draugiem vienmēr izturies vienādi – kā viņu laimēm, tā viņu nelaimē! Šo Periandra atziņu es izvēlējos tāpēc, ka mūsdienas tieši ir tā, ka ļoti grūti atrast draugu, kurš izturētos pret tevi labi vienmēr, gan kad jūs abi esat laimīgi un viss ir labi, gan kad ir kaut kādas problēmas.
Draugi ir viens no galvenajām mūsu dzīves aspektiem, tie ir vistuvākie cilvēki pēc radiniekiem, kuri vienmēr gatavi tev palīdzēt, ne vienmēr tās izdodas, tomēr viņi cenšas. Tie ir īstie, pārbaudīti ar ilggadīgu draudzību cilvēki. Tie nekad tevi nenodos. Bet dažreiz gadās tā, ka tev ir draugs, tu domā, ka tu mīl šo cilvēku, tev patīk ar viņu saskarties, bet kāda dienā, kad tev parādās problēmas, viņš attiecas tev palīdzēt. Tā gadās dzīvē, pie tam ļoti bieži. Katrs var pajautāt sevi, cik man ir īstu draugu? Visi pateiks, ka ļoti maz, pat dažiem vispār tādu nebūs. Cilvēki saka, ka draugu tu izpazīstini nelaimē, un tā ir taisnība.
Īstus draugus tu vari neredzēt gadus, atbraukt pēc tam un prasīt palīdzēt, un tie palīdzēs, neskatoties uz to, ka pašiem ir savas problēmas un tev jāuzturas pret tiem cilvēkiem tāpat un pat labāk, jo tādu cilvēku ir ļoti maz, kuri patiešām cieņa draudzību un draugus, tīc īstai draudzībai un mīlestībai.
Tā ir atziņa, kura man patīk, bet tā, kuru es nevaru pieņemt ir Hīlona teiciens: „Godā to, kas par tevi vecāks!”. Tā man nepatīk, jo dažreiz tu satiek tādus vecus cilvēkus, kurus nevar ne godāt ne cienīt. Tie ir ļaunie, slikti cilvēki, kurus interesē tikai nauda un viņi ienīst visus parastus cilvēkus.…
