-
Personības attīstības psiholoģija
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | ||
1.nodaļa. | Pusaudžu vecumposma vispārīgs raksturojums | |
2.nodaļa. | Fiziskās pārmaiņas pusaudžu vecumā | |
3.nodaļa. | Pusaudžu galvenās uzvedības problēmas | |
3.1. | Pusaudžu attiecības ar vecākiem | |
3.2. | Pusaudžu attiecības ar vienaudžiem | |
4.nodaļa. | Pusaudžu vecuma identitātes meklējumi | |
Secinājumi | ||
Skaidrojošā vārdnīca |
Pusaudzis – “dzīve māceklis “ – savu ceļu sāk neveikli. Šim laikam raksturīga izvirtība, emociju izvirdumi, nesavaldība. Sākas sapņošana – pusaudzis atklāj savu ES. Viņš sevi salīdzina ar tuviniekiem un biedriem. Viņš aptver laika jēdzienu un sāk kaldināt nākotnes plānus. Pagātnes un nākotnes atklāšana mudina “rezumēt” – tas ir īstais dienasgrāmatu vecums.
Pusaudžu vecums – pārejas vecums starp bērnību un pieaugušo ( no 11 – 12 līdz 15 – 16, Rietumu psiholoģijā līdz 18 – 19 gadiem ). Pusaudžu vecumā notiek jūtu padziļināšanās un to objektu vispārināšana, tiek sasniegta intelektuālās attīstības visaugstākā pakāpe – formālās operācijas vai vārdisks loģisks intelekts. Sāk veidoties vispārināts redzējums, kur jau darbojas diezgan abstrakti uzvedības vērtējuma kritēriji. Ar to ir saistīts pusaudžu maksimālisms. Šajā vecumā pārejas stāvoklis izskaidro arī daudzas pusaudžu vecuma īpatnības, un ir tik daudz pretrunu kā nevienā vecumā pirms vai pēc tam. Pusaudzis grib atšķirties no citiem un vienlaikus grib būt tāds kā citi. Viņš cenšas individualizēties un būt neatkarīgs, tajā pašā laikā viņš grib kļūt par vienu no kompānijas locekļiem, un dažreiz ir pilnīgi atkarīgs no tās. Pusaudžu vecumā veidojas jauna personības pašapziņa, ar ko saistās prasības pret citiem, pirmām kārtām pret vecākiem un citiem pieaugušajiem, uz cieņas un patstāvības tiesības atzīšanu. Pusaudži cenšas demostrēt visiem, kā arī sev, ka viņi var visu to, ko dara pieaugušie, pievēršot savu uzmanību ārējiem un parasti ne labākajiem pieaugušo uzvedības paraugiem ( smēķēšana, dzeršana, lamāšanās, naudas iegūšana bez pūlēm u.tml. ). Sakarā ar būtiskām pārmaiņām pašapziņā notiek motīvu hierarhijas pārkārtošana un nozīmīguma nonivelēšana. Pusaudžu atkarība no savas kompānijas var veicināt asociālu vai antisociālu darbību ( fiziskā, seksuālā vai emancipālā vardarbība, narkotiku lietošana vai alkoholu dzeršana ). Bieži šajā vecumā parādās negatīvisms, visbiežāk kā reakcija uz pieaugušo necieņu un neuzticību. Pusaudžu vecumā veidojas pastāvīgas draudzīgas attiecības, kas vairs nav atkarīgas no objektīviem sakariem ( dzīvošana vai sēdēšana blakus ). Sākumā draudzīgas kompānijas veidojas pēc viendzimuma principa, un attiecības starp dažāda dzimuma indivīdiem vēl ļoti ilgi ietekmē tie, kuri ievēro “grupas tīrību”. Parasti skolā par normu skolēnu attiecībās gandrīz visos vecumos tiek uzskatīta konfrontācija starp dzimumiem, nevis sadarbība. Ņemot vērā, ka pusaudžu vecums ir sensitīvais periods attiecību veidošanai ar pretējo dzimumu, sadarbības pieredzes trūkums var ļoti negatīvi ietekmēt tālako ģimenes dzīvi.
…
: Kursa darbs personības attīstības psiholoģijā. Satura rādītājs. Ievads, teorētiskā daļa, secinājumi, literatūras saraksts.
- Latvijas prezidentes publiskā tēla analīze
- Personības attīstības psiholoģija
- Personības saskarsmes analīze
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Pirmsskolas vecuma bērna personības attīstības īpatnības
Research Papers for secondary school6
-
Cilvēka psihiskās attīstības galvenās likumsakarības psiholoģijā
Research Papers for secondary school2
-
Personības identitātes veidošanās īpatnības pusaudžu vecumā
Research Papers for secondary school25
-
Personības attīstības teorijas
Research Papers for secondary school5
Evaluated! -
Atšķirīgais un kopīgais dažādu autoru teorijās personības psiholoģijā
Research Papers for secondary school6