Personības identitātes veidošanās īpatnības pusaudžu vecumā

Savas piederības izjūta nav tikai apzināšanās vai deklarācija. Tā būtiski nosaka cilvēka reālo darbību, galveno vērtību un attieksmju veidošanos. Tiek izkopta viņa uzticēšanās pasaulei, zināma autonomija un drošuma izjūta, vēlēšanās uzsākt ko jaunu, darba prieks, tātad to personības iezīmju kopums, kas agrā jaunībā veidojas kā Es – identitāte. Tāpēc personības identitātes jēdziens ieņem nozīmīgu vietu psiholoģijas zinātnē.
Cilvēks nav tikai Visuma un pasaules daļa, viņš dzīvo un iekļaujas dažādos sociālajos grupējumos. Piederība šiem grupējumiem mudina cilvēku meklēt saskaņu un lielāku vai mazāku identificēšanos ar šīm grupām. Katrs no mums ir kādas formālās vai neformālās grupas loceklis. Piederība pie darba komandas, ģimenes vai draugu pulciņa var būtiski ietekmēt identitātes veidošanos.
Nereti gadās dzirdēt, kādu uzskatām, ka viņam, piemēram, piemīt kaķa daba vai čūskas gudrība. Tas, protams, lielā mērā ir atkarīgs no runātāja priekšstata par kaķa dabu vai čūskas gudrību, bet vienlaicīgi pierāda mūsu vēlmi pielīdzināt sevi kādai noteiktai grupai priekšplānā izvirzot noteiktas īpašības.
Teorētiski identitāte tiek analizēta no dažādiem aspektiem. Tiek runāts par fizisko, sociālo, dzimuma, nacionālo, individuālo, grupas u. c. identitāti. Katrs aspekts atsedz kādu būtisku niansi kopējā personības attīstības izpratnē. Tā raksturo personību vispusīgi un kvalitatīvi. …