Katrs no mums, cilvēkiem, ir neatkārtojams. Mums visiem ir dažādu īpašību salikums, kas atšķir mūs no apkārtējiem cilvēkiem. Nemitīgi apkārtējie mūs „slīpē” un „pulē”. Gadās, ka vienu dienu mēs baudām apkārtējo ļaužu apbrīnu un viņi mums draudzīgi uzsit uz pleca, taču jau nākamajā dienā tie mūs ignorē, analizē vai pat izsmej.
Mēs katrs piedzimstam ar savu temperamentu un rakstura īpašībām. Dzīves apstākļi, inteliģences koeficients, tautība, apkārtējā vide un vecāku ietekme veido mūsu personību, taču būtība paliek tā pati iepriekšējā.
Vienalga, vai ir 15. vai 21. gadsimts, vienmēr aktuāls būs jautājums, kā sadzīvot vienam ar otru, kā izvairīties no konfliktiem, tāpēc būtu ideāli, ja apkārtējie, izzinot savus tuvākos cilvēkus, spētu saprast, kāpēc viņš rīkojies šādi vai citādi. Ja mēs ikdienā censtos saprast, ka līdzcilvēki rīkojas tieši tā, tāpēc ka ir sangviniķi, holēriķi, flegmatiķi vai melanholiķi, mēs izvairītos no dažādam problēmsituācijām.
Pētot tēmu par personības raksturu un temperamenta tipiem, es iepazinos ar franču psihologa Pjēra Dako uzskatiem grāmatā „Psiholoģijas brīnumainās uzvaras”, angļu psiholoģes Florensas Litaueres pētījmu „Kas es esmu: četri temperamenta tipi”, krievu psihologa Kolominska darbu „Cilvēks: psiholoģija”, kā arī autoru kolektīva izveidoto mācību līdzekli „Saskarsme”.…