Personības sociālais statuss

Statusa jēdziens
Personības statusu un lomu koncepcija saista indivīdu un sociālo struktūru, parāda cilvēka sociālās uzvedības atkarību no tās vietas, kuru viņš objektīvi ieņem katrā sabiedrībā pastāvošajā statusu un lomu hierarhijā. Sabiedrības sociālā struktūra noteiktā laika posmā ir relatīvi stabila un sastāv no augstāku un zemāku statusu kopuma. Katrā statusā ir ielikta kāda sabiedrībai nepieciešama uzvedības programma. Šī programma ir virsindividuāla, tā ir vēlamas uzvedības matrice, kurā noteikti attiecīgo statusu ieņemošo cilvēku tiesības, pienākumi un atbildības pakāpe.
Sabiedrība gaida no katra cilvēka viņa statusam atbilstošu uzvedību, pretējā gadījumā cilvēks tiek sodīts. Cilvēki darbojas kopīgā dzīvē gan mājās , gan kolektīvā. Kolektīvs pēc savas struktūras ir savdabīga prestiža un sociāla statusa hierarhijas sistēma. Sistēma, kur personas sociālais statuss ir līderis, vadītājs, padotais, autoritāte, grēkāzis. Salīdzinot “līderi “ un “ neveiksminieku” , viena un otra pazīmju akcenti atrodas pretējās personības sociālās izpausmēs. Līderī dominē raksturīgās valdonīgi administrējošās, konkurējoši ekspluatējošās un agresīvi draudošās pazīmes, Neveiksminieku pazīmes ir atturīgums un neitralitāte, pieļāvīgums un paklausīgums, sadarbīgums un pakalpīgums, raksturīgs pakļautības statuss. Līderis un neveiksminieks ir tikai divas no daudzajām sociālo statusu kategorijām.
Statuss ir “ sociāla zīme”, kuru indivīds ir apguvis, internalizējis. Personības statuss ir objektīvs, cilvēks to apzinās daļēji vai pilnībā, ne sevišķi adekvāti vai adekvāti, pasīvi vai aktīvi. Cilvēks vai nu pielāgojas tam, pretojoties un cīnoties, vai otrādi aizstāv to un savas tiesības.

…