Personifikācija latviešu tautasdziesmās

Valodā ir daudz tēlainās izteiksmes līdzekļu. Bez tiem valoda būtu kā augs bez dzīvības sulas. Valodas tēlainās izteiksmes līdzekļi ir ļoti dažādi – metafora, personifikācija, alegorija, hiperbola u.c. Šie visi un vēl daži citi tēlainās izteiksmes līdzekļi pieder pie tropiem.
Par tropiem (gr. „tropus” – apgrieziens, vārds pārnestā nozīmē sauc vārdus vai teicienus, kas lietoti pārnestā nozīmē. [4;194]
Personifikācija ir viens no bagātākajiem un plašākajiem tēlainās izteiksmes līdzekļiem. „Tā kā personifikācija saistās nevis ar viena vārda lietojumu pārnestā nozīmē, bet ar veselu pārnestas nozīmes tēlu, tad līdzīgi alegorijai tā iet pāri tropu robežām.” [4;200]

2. Dažāda veida personifikācijas.
2.1. Personificētas dabas parādības.
Visplašāk ir personificētas tieši dabas parādības. Tautasdziesmās bieži personificēta saule un citi debess spīdekļi:
„Noiet saule vakarā
Sijādama, vēstīdama:
Tīru zeltu sijādama,
Sudrabiņa vēstīdama.” [3;39]
Tautasdziesmās, kuras tika aplūkotas no tautasdziesmu izlases „Liepu lapu laipa” [3] bieži bija personificēts arī pērkons. Lai uzzinātu proporciju dažādu personifikāciju veidu starpā, veicu pētījumu šajā tautasdziesmu izlasē. Dabas parādības bija personificētas 7,7% aplūkoto tautasdziesmu.
Saule bieži tiek aplūkota kā saimniece, kas čakli veic savu darbu, kā bāreņu un nabadzīgo ļaužu aizstāve, kā arī kā dzīvības devēja.
Mēness parasti tiek minēts kopā ar sauli. Tautasdziesmās viņš ir personificēts kā saules brālis vai vīrs. Tautasdziesmās spilgti parādās pretstati starp sauli un mēnesi, tomēr neviens no šiem tēliem nav jāuzskata par „negatīvo”, jo pretstati vairāk atklājas tajā, ka saule valda pār dienu, bet mēness nekuti, viņi viens otru papildina.…