„Kā eksperimentālā zinātne higiēna sāka attīstīties reizē ar citām zinātnēm 17.gs , bet kā praktiskās darbības nozarei tai ir ilga vēsture.
Senajā Grieķijā un Romā higiēnas pasākumi bija diezgan plaši izvērsti, tika ierīkoti ūdensvadi, kanalizācija, kā arī izplatītas bija pirtis. Kā zinātne higiēna sāka attīstīties jau Hipokrāta laikā (460-377 p.m.ē.) Hipokrāts rakstīja grāmatas par apkārtējo vidi , tās ietekmi uz cilvēka organismu, epidēmijām un veselīgu dzīves veidu.” (1.,8.lpp.)
Personiskā higiēna - noteikumu kopums, kas reglamentē ikviena cilvēka izturēšanos darbā, mājās un sabiedriskās vietās, kā arī higiēnas nozare.
Lai cilvēks varētu saglabāt un stiprināt savu veselību ,gan darbā , gan sadzīvē jāievēro personiskās higiēnas noteikumi. Pie šiem noteikumiem pieder higiēniskām prasībām atbilstoša darba, atpūtas un miega režīma ievērošana, pareiza ēšanas režīma ievērošana, pietiekami ilga uzturēšanās svaigā gaisā, ķermeņa ādas un apģērba tīrības ievērošana, organisma norūdīšana, fizkultūra u.tml. Šo iemaņu ieaudzināšanai un popularizēšanai iedzīvotāju vidū ir liela nozīme, jo tikai tas palīdzēs cilvēkiem saglabāt labu veselību un augstas darba spējas. Lai arī mūsdienu tehnoloģijas un zinātniskie sasniegumi ir kāpuši augstu arī šajā jomā ,tie tomēr nevarēs cilvēku aizsargāt tā, kā to var viņš pats. (5)
Personiskajai higiēnai ir ne tikai individuāla ,bet arī sociāla nozīme. Svarīgi ikvienam jau no agrīna vecuma ievērot personiskās higiēnas pamatnormas. Izteikti nozīmīgi tas ir jauniešu vecumā, kad cilvēks attīstās un nobriest.
Nedrīkst aizmirst ,ka personiskās higiēnas neievērošana var būt par iemeslu dažādu infekcijas slimību izplatīšanai ģimenes un apkārtējā sociāla loka locekļu vidū.
Personisko higiēnu var sadalīt vairākos apakš-nodalījumos. Vieni no pamatelementiem ir ādas kopšana un matu kopšana. (4)
Ādai ir būtiska nozīme ikviena cilvēka organismā. Pieauguša cilvēka ādas kopējais laukums ir 1,5-2 m2, tātad diezgan liels. Āda ir aktīvi funkcionējošs orgāns, jo tajā atrodas sviedru un tauku dziedzeri, asinsvadi, nervi. Āda izpilda arī lielu aizsargfunkciju. Diennaktī caur ādu izdalās apmēram 0,5 litri sviedru, bet fiziskas piepūles laikā vai karsējoties pirtī ievērojami vairāk. Arī tauku dziedzeri izdala sekrētu, kas pārklāj ādu, nodrošina tās elastīgumu un neļauj izžūt. Dienas laikā uz ādas bez jau minētajiem izdalījumiem vēl nosēžas mikroorganismu un putekļu kārta. Līdz ar to tiek traucētas ādas normālās funkcijas. Tātad, lai āda būtu vesela, tā regulāri jāmazgā. (4)
Ķermeņa mazgāšana nodrošina ne tikai labu pašsajūtu un izskatu, bet palīdz saglabāt arī veselību. Katru dienu ar ziepēm jānomazgā viss ķermenis no galvas līdz kājām. Vislabāk to darīt tekošā ūdenī, t. i., dušā. Pēc vannas tomēr ir ieteicams noskaloties vēsākā dušā, lai noskalotu netīrumus, kas palikuši uz ķermeņa. Mazgāties vajadzētu ar suku, tādejādi, uzlabojot ādas asinsriti un noberžot tās virsējo slāni, āda kļūst elastīgāka. Pēc mazgāšanās nepieciešams noslaucīties, vislabāk ar frotē dvieli – tā būs kā visa ķermeņa masāža.(4)…
