Kopš industriālās revolūcijas 18. un 19, gadsimtā cilvēks ievērojami pārveidojis vidi. Sadedzinot fosilo kurināmo, tika piesārņotas plašas teritorijas un it īpaši atmosfēra. Lai palielinātu lauksaimniecības produkcijas apjomus un spētu apmierināt zemeslode Mūsu dienās intensīvās lauksaimniecības apstākļos vienas kultūras sējumi nereti aizņem milzīgas platības. Šāda vienveidīga barības koncentrācija izraisa dažu kaitēkļu sugu masveidīgu savairošanos. Raža tiek pilnīgi iznīcināta. Lai cīnītos pret kaitēkļiem, tiek lietoti pesticīdi. Tomēr daudzi kaitēkļi spēj ātri pielāgoties un iegūt rezistenci (izturību) pret lietojamām indēm. Savukārt ar pesticīdiem apstrādātajos augos var būt cilvēka veselībai bīstamas vielas. Tās parasti ļoti lēni sadalās un, nonākot vidē, to piesārņo. Tāpēc ekologi cenšas izstrādāt bioloģiskās kaitēkļu pakarošanas metodes.
Mūsdienu cilvēks eksperimentē ar vidi izmantodams pesticīdus, jo ir neiespējami pēc vienas lietošanas reizes noteikt, kurš pesticīds un cik lielu ļaunumu nodara videi.
Referāta mērķis ir aplūkot pesticīdu iedalījumus iedarbību uz apkārtējo vidi un citiem dzīvajiem organismiem, kā arī tiek piedāvātas alternatīvas metodes un risinājumi lauksaimniecības kaitēkļu apkarošanai.…
