SECINĀJUMI
1. Latvijā pieaugušo izglītības definīcija un pamatnostādnes tiek reglamentētas Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Augstskolu likumā, normatīvajos aktos un MK noteikumos Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020. gadam.
2. Pieaugušo izglītība var būt formāla, neformāla un ikdienas. Pieaugušo izglītībā var tikt piedāvātas gan formālās, gan neformālās izglītības programmas. Gan formālās, gan neformālās mācību programmas pieaugušie var apgūt visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības. Ikdienas mācīšanās ir izglītošanās, kas var notikt apzināti vai neapzināti, ikdienā un darba pieredzē apgūstot jaunas vai papildinot esošās zināšanas, prasmes, attieksmes un vērtības.
3. Latvijā pieaugušo izglītības galvenā atbildīgā institūcija ir Izglītības un zinātnes ministrija, tāpat pieaugušo izglītības organizēšanā iesaistās gan publiskās institūcijas (ministrijas, pašvaldības, valsts augstskolas, valsts aģentūras, valsts iestādes), gan privātās institūcijas (biedrības, uzņēmumi, organizācijas, nodibinājumi, privātās augstskolas). 4. Latvijā viens no galvenajiem pieaugušo izglītības izaicinājumiem ir piedāvāt katram cilvēkam tieši tās prasmes, kuras viņa sociālajā un karjeras situācijā nepieciešamas. Lielākie trūkumi saistīti ar nepietiekamu finansējumu, nepietiekamu koordinēšans un kontroles pārvaldību, nav izveidots mehānisms, kā fleksibli tiek reaģēts uz dažādu mērķa grupu vajadzībām, iedzīvotāju vidū vērojama zema izpratne un pieredze par PI būtību un piedāvājumu. šie faktori savukārt var izraisīt riskus- neīstenojot koordinētu pieaugušo izglītības politiku, nepalielināsies PI iesaistīto personu skaits, neizveidojot PI piedāvājumu, kas balstīts uz vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, netiks mazināta darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām, neizveidojot ilgtspējīgu PI sistēmu, kas mērķēta uz kvalifikācijas iegūšanu, pārkvalifikāciju un nodarbināto tālākizglītību, netiks mazināti strukturālā bezdarba riski.…
