Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā jau nesušas un vēl nesīs pārmaiņas visā valstī kopumā, tātad arī tautsaimniecībā - tai skaitā piena ražošanā. Lai paaugstinātu Latvijas lopkopības (t.sk. piena lopkopības) produkcijas konkurētspēju iekšējā un arī ārējā tirgū, lopkopības produkcijas ražotājiem jāatrisina divi svarīgi un grūti uzdevumi:
ražošanas izmaksu samazināšana;
produkcijas kvalitātes paaugstināšana.
Piena ražotājiem jāpielāgojas un jāattīsta savas saimniecības tā, lai spētu izpildīt augstās kvalitātes prasības un vienlaicīgi pašizmaksa jāsamazina līdz minimumam, lai gūtu maksimālu peļņu. Jādomā, kāds ir optimālais ganāmpulka lielums attiecīgajā saimniecībā, kāda ir pieejamā tehnoloģija un tehnika un kādu jauno tehniku būtu vērts ieviest, lai tas atmaksātos. Gluži tāpat ir jāizlemj, kādas šķirnes govis turēt, kā un ar kādu barību barot.
Jāatzīst, ka piensaimniecība ir sarežģīta un komplicēta ražošanas nozare, kurā visi atsevišķie faktori (piem., tehnoloģijas un ganāmpulka lieluma izvēle) ir savstarpēji cieši saistīti, tādēļ nevar runāt par, piemēram, atsevišķas tehnikas vai tehnoloģijas pārākumu par citām, neņemot vērā ganāmpulka lielumu, turēšanas un slaukšanas apstākļus, vidējos izslaukumus un citus pašizmaksu un piena kvalitāti ietekmējošos faktorus.
Jāņem vērā arī tas, ka piensaimniecība nepārtraukti attīstās, attīstās tehnika, govju šķirnes, tiek atklātas arvien jaunas tehnoloģiskās iespējas, mainās kvalitātes prasības un līdzekļi kā tās sasniegt. Piena ražotājiem nepārtraukti jāinteresējas par jaunāko šai nozarē, piemēram, ieejot Eiropas Savienībā mainās subsīdiju saņemšanas nosacījumi, Latvijā sāk darboties kvotu sistēma un piensaimniekam jāseko līdz visam jaunajam, lai veiksmīgi vadītu saimniecību, varētu konkurēt pašmāju un Eiropas tirgos, lai gūtu peļņu.
Šai referātā es nedaudz, no ekonomiskā viedokļa, aprakstu: no kā atkarīga piena pašizmaksa un kā to samazināt; mazliet statistikas dati; visizplatītākās govju šķirnes; piena kvalitāte; govju barošana, mītņošana; jaunākās tehnoloģijas; u.c.
Peļņa, kuru iegūst no piena ražošanas, ir atkarīga no ražošanas apjoma un piena pašizmaksas, bet piena pašizmaksa summējas no dažādām izmaksām:
Lopbarības sagatavošanas;
Mašīnu izmantošanas un transporta;
Būvizmaksu amortizācijas;
Darba algas u.c.
Visvairāk piena pašizmaksu ietekmē ar lopbarības ražošanu saistītie izdevumi, kas sastāda aptuveni 40% no kopējām izmaksām. Tāpēc saimniecībās, kurās ir 50 un vairāk govju, pilnībā vajadzētu izmantot skābbarību un skābsienu, ar tiem aizstājot sienu un saknes, tā samazinot lopbarības izmaksas par 4-5%. Savukārt nelielās saimniecībās nevajadzētu aizrauties ar rituļos gatavotas skābbarības izmantošanu, jo tad lopbarības izmaksas palielinās par 14-16%, bet piena pašizmaksa par 10-12%.…
