Skolu praksē visbiežāk jaunas informācijas ieguvei izmanto pedagoģisko novērojumu, aptauju, skolēnu rakstu darbu analīzi, skolas dokumentācijas izpēti, pedagoģisko eksperimentu testēšanu, modelēšanu, sociometriju u.c.
Pedagoģiskais novērojums tiek izmantots kādas konkrētas pedagoģiskās parādības mērķtiecīgai izpētei. Tā, piemēram, skolotājs, izvirzot sev uzdevumu izpētīt skolēnu darbību, izturēšanos vai personības īpašības, viņus novēro, vērojumu rezultātus pieraksta īpašā protokolā. Tajā ierakstāmi arī citu kompetentu cilvēku novērojumu rezultāti. Uzkrājoties bagātam novērojumu materiālam, pētnieks var izdarīt aptuvenus secinājumus par atsevišķu skolēnu vai arī skolēnu kopu. Tehnikas progresa apstākļos novērošanā var izmantot arī dažādus tehnikas līdzekļus (videokameras, videoierakstus).
Aptauja var būt vārdiska vai rakstiska. Pie vārdiskām aptaujām pieder pārruna un intervija.
Intervija ir savdabīgs pārrunu veids. Intervija var būt standartizēta vai pus standartizēta. Pirmajā gadījumā intervētājam jau iepriekš ir sastādīts jautājumu saraksts, kuru mainīt nedrīkst. Otrajā gadījumā intervētājam arī ir jautājumu saraksts, bet viņš to var papildināt vai arī kādu no jautājumiem aizstāt ar citu. Visu veidu pārrunas jāvada taktiski, tajos jābūt skolotāja un skolēna savstarpējais uzticībai, lai iegūtu pareizas ziņas par tiem jautājumiem, kas interesē pārrunu vadītāju. Pie rakstveida aptaujas pieder anketēšana, skolēnu sacerējumus, nepabeigto teikumu metode utt.
Anketēšana ir operatīva masveida materiālu ievākšanas metodes ar anketas palīdzību. Vispirms ir jābūt skaidram anketēšanas mērķim un tam atbilstošiem, labi pārdomātiem un saprotami noformulētiem jautājumiem, uz kuriem skolēns sniedz rakstveida atbildes. Anketas var būt anonīmas vai arī ar norādītu skolēna uzvārdu. Anketēšanas nepilnība ir dažu atbilžu zema ticamības pakāpe. Šajā gadījumā var izmantot jautājuma noskaidrošanai kompensējošās metodes (pedagoģisko novērojumu, pārrunu utt.).
…
