Pēc aprakstošās statistikas datiem var secināt, ka vīriešu izlases Piesaistes BV, CV un DV skalas empīriskie sadalījumi neatbilst normālajam sadalījumam, jo DV skalas rezultātu aprēķinātā asimetrijas koeficenta lielums (0,748) ir augstāks par asimetrijas koeficenta kritisko robežu (0,714), bet BV un CV skalas aprēķinātā ceturtās kārtas momenta lielumi, attiecīgi 1,643 un 1,480 ir zemāki par ceturtās kārtas momenta apakšējo kritisko robežu 1,91. (Raščevska & Kristapsone, 2000)
AV skals centrālo tendenču rādītāju lielumi ir tuvi pēc savām vērtībām, mediānas un modas lielumi ir identiski – 4, bet asimetrijas koeficenta lielums ir 4,2. Aprēķinātā asimetrijas koeficenta vērtībā AV, CV un DV skalu rezultātiem ir pozitīva un liecina par rezultātu tendenci uz zemākām vērtībām.
BV skalas centrālo tendenču rādītājos visaugstākais lielums ir modas – 6 (aritmētiskais vidējais un mediānas identisks – 4), kas parāda, ka visbiežāk sastopamā rezultāta vērtība ir tuva pēc lieluma maksimālajai BS skalas vērtībai. Asimetrijas koeficents BV skalas rezultātiem ir negatīva, kas norāda, ka pastāv tendence uz augstākām vērtībām.
Visu skalu rezultātu aprēķinātie ekscesa koeficenta lielumi ir negatīvi, kas liecina uz šo rezultātu izkliedi gar x asi. (Raščevska & Kristapsone, 2000)
Visu skalu rezultātu amplitūda ir vienāda, kā arī ir identiskas minimālās un maksimālās vērtības, kas parādās līdzīgās standartnovirzes vērtībās visām skalām un liecina par šo skalu rezultātu līdzīgu izkliedi.
Pēc aprakstošās statistikas datiem var secināt, ka sieviešu izlases Piesaistes AS, BS un DS skalas empīriskie sadalījumi neatbilst normālajam sadalījumam, jo AS skalas rezultātu aprēķinātā asimetrijas koeficenta absolūtais lielums (1,031) ir augstāks par asimetrijas koeficenta kritisko robežu (0,714), bet BS un CD skalas aprēķinātā ceturtās kārtas momenta lielumi, attiecīgi 1,777 un 1,637 ir zemāki par ceturtās kārtas momenta apakšējo kritisko robežu 1,91. (Raščevska & Kristapsone, 2000)
AS skalas centrālo tendenču rādītājos visaugstākais lielums ir modas – 6 (aritmētiskais vidējais – 4,9 un mediānas 5), kas parāda, ka visbiežāk sastopamā rezultāta vērtība ir tuva pēc lieluma maksimālajai šī mērījuma vērtībai. Aprēķinātā asimetrijas koeficenta negatīvā vērtībā un liecina par rezultātu tendenci uz augstākām vērtībām. Ekscesa lielums ir pozitīvs, kas norāda, ka rezultātiem ir tendence grupēties ap aritmētisko vidējo.
BS skalas skals centrālo tendenču rādītājos visaugstākais lielums ir modas – 6 (aritmētiskais vidējais – 3,8 un mediānas – 4), kas parāda, ka visbiežāk sastopamā rezultāta vērtība ir tuva pēc lieluma maksimālajai BS skalas vērtībai. Asimetrijas koeficents BS, CS un DS skalu rezultātiem ir pozitīvs, bet to lielumi BS un DS skalu rezultātiem ir nenozīmīgi, tomēr arī tas norāda, ka pastāv neliela tendence uz zemākām vērtībām. Savukārt CS skalas asimetrijas koeficenta pozitīva vērtība ir izteikta, kas parāda, ka CS skalas rezultātiem pastāv tendence uz zemākām vērtībām.
BS, CS un DS skalas rezultātu aprēķinātie ekscesa koeficenta lielumi ir negatīvi, kas liecina uz šo rezultātu izkliedi gar x asi. (Raščevska & Kristapsone, 2000)
Visu skalu rezultātu amplitūda ir vienāda, kā arī ir identiskas minimālās un maksimālās vērtības, kas parādās līdzīgās standartnovirzes vērtībās visām skalām un liecina par šo skalu rezultātu līdzīgu izkliedi.
Secinājumi
1.Pēc aprēķinātiem AV un AS, BV un BS, CV un CS, DV un DS rezultātu F kritērija lielumiem var spriest, ka statistiski nozīmīga atšķirība starp sieviešu un vīriešu izlases piesaistes stilu rezultātiem nepastāv.
2.Pēc aprēķinātiem AV un AS, BV un BS, CV un CS, DV un DS rezultātu t kritērija lielumiem var spriest, ka statistiski nozīmīga atšķirība starp sieviešu un vīriešu izlases piesaistes stilu rezultātiem nepastāv.
3.Sieviešu izlases mērījumā starp Piesaistes AS skalas un Noliedz. Personības profila rezultātiem pēc aprēķinātā Pīrsona korelācijas koeficenta lieluma 0,400 pastāv statistiski nozīmīga korelācija.
4.Sieviešu izlases mērījumā starp Piesaistes BS skalas un Aktiv. Personības profila rezultātiem pēc aprēķinātā Pīrsona korelācijas koeficenta lieluma 0,536 pastāv statistiski nozīmīga korelācija.
5.Sieviešu izlases mērījumā starp Piesaistes BS skalas un Noliedz. Personības profila rezultātiem pēc aprēķinātā Pīrsona korelācijas koeficenta lieluma 0,481 pastāv statistiski nozīmīga korelācija.
6.Vīriešu izlases mērījumā starp Piesaistes BV skalas un Aktiv. Personības profila rezultātiem pēc aprēķinātā Pīrsona korelācijas koeficenta lieluma -0,430 pastāv statistiski nozīmīga atgriezeniska korelācija.
7.Vīriešu izlases mērījumā starp Piesaistes DV skalas un Aktiv. Personības profila rezultātiem pēc aprēķinātā Pīrsona korelācijas koeficenta lieluma 0,438 pastāv statistiski nozīmīga korelācija.
8.Vīriešu izlases mērījumā starp Piesaistes DV skalas un Noliedz. Personības profila rezultātiem pēc aprēķinātā Pīrsona korelācijas koeficenta lieluma 0,449 pastāv statistiski nozīmīga korelācija.…
