Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:250396
 
Author:
Evaluation:
Published: 15.04.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 18 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Avotu un literatūras apraksts    6
1. nodaļa.  Mākslas filmas kā laikmeta spogulis    10
2. nodaļa.  Pilsētvides attēlojums mākslas filmās    12
2.1.  Pilsētas arhitektūras attēlojums    12
2.2.  Starppilsētu satiksmes attēlojums    14
2.3.  Pilsētas izklaides vietu attēlojums    15
3. nodaļa.  Pilsētnieka attēlojums mākslas filmās    17
  3.1. Ikdienišķais pilsētnieks    17
  3.2. Sadzīves attēlojums    20
  3.3. Kolektīvisma slavinājums kino    22
  Nobeigums    26
  Izmantotie avoti un literatūra    27
  La représentation de la ville dans le cinéma letton (1964 – 1982)    29
  Pielikums    30
Extract

Ievads
Sākot ar pirmo kinematogrāfistu brāļu Limjēru (A. Lumière, 1862 – 1954, L. Lumière 1864
– 1948) uzņemtajiem pirmajiem kino kadriem 1895. gadā, kino kā mākslas veids ir saistījis
skatītāju uzmanību. Tas ir izsaucis apbrīnu un sajūsmu, uzdevis jautājumus un izsaucis neizpratni,
vilšanos, dusmas, rosinājis pārdomas, veidojis stereotipus. Kinematogrāfija ir viena no
demokrātiskākajām mākslām, jo plaši pieejama dažādiem sabiedrības slāņiem un neprasa labas
pamatzināšanas, turklāt tā ir arī sava laikmeta atspoguļotāja un dokumentētāja.
Latvijas vārds ar kino saistīts kopš 19. gadsimta beigu gadiem, kad Rīgā sāka demonstrēt
filmas. Rīgas kinostudijas vārds ir iegājis pasaules kinematogrāfijas vēsturē, galvenokārt
pateicoties Rīgas poētiskā dokumentālā kino novirzienam, it īpaši režisora Herca Franka (1926)
1978. gadā uzņemtajai īsfilmai „Par desmit minūtēm vecāks”. Rīga ir iegājusi kino vēsturē
arīdzan kā vieta, kur dzimis Sergejs Eizenšteins (C. Эйзенштейн, 1898 – 1948), viens
ievērojamākajiem režisoriem kino vēsturē, kurš pārmainīja 20. gadsimta sākumā valdošos
priekšstatus par kino, atdzīvinot tajā laikā visnotaļ statisko attēlu un padarot to dinamisku ar
montāžas palīdzību. Šie atklājumi izmainīja veidu, kā tiek veidota filma, un S. Eizenšteins ir
atzīts kino vēsturnieku aprindās par vienu no visu laiku ietekmīgākajām kino personībām.
Pētot pilsētas attēlojumu filmās, kas tapušas laika posmā no 1964. līdz 1982. gadam, tika
izvēlētas filmas, kas veltītas tā laika aktuālajai tematikai, jo tajās ir redzama tā laika pilsēta. Šis
laika posms, kad PSKP ģenerālsekretārs bija Leonīds Brežņevs (Л. Брежнев, 1906 – 1982), tika
apskatīts tāpēc, ka tieši šis t.s. stagnācijas laiks vislabāk raksturo padomju Latvijas
kinematogrāfiju. Tas ir laiks, kurā nostabilizējās filmu uzņemšanas sistēma, izveidota stabila
tehniskā bāze, parādījās Rīgas kinostudijas stiprās un vājās puses, tika radītas Latvijas
kinematogrāfijas vienības, kuras mūsdienās ir pieņemts saukt par klasiku. Vēl viens iemesls,
kāpēc tika izvēlēts konkrētais laika posms, ir tas, ka Latvijā t.s. stagnācijas periods sākās krietni
ātrāk nekā citur PSRS. Tas saistāms ar partijas funkcionāru, kas cīnījās pretī nacionālkomunistu
aktivitātēm – Arvīda Pelšes (1899 – 1983) un Augusta Vosa (1916 – 1994), abi bija LKP CK
pirmie sekretāri – darbībām latviešu pārkrievošanas panākšanā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,48 €
Work pack Nr. 1133568
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register