Pilsoniskā sabiedrība un tās loma demokrātiskā valstī ir traktējama vairākās atšķirīgās izpratnēs. Ir teorijas, kur par pilsoniskās sabiedrības elementiem tiek uzskatīti visi formālie un neformālie veidojumi, kas ir neatkarīgi no valsts, ģimenes un uzņēmējdarbības, tas nozīmē, ka tie ir privāti, bet ne reproduktīvi un arī ne produktīvi. Ir teorijas, kur pilsoniskās sabiedrības elementi ir visas privātās struktūras, no valsts neatkarīgas, tai skaitā uzņēmumus un ģimeni.1
Referātā centīšos gūt plašāku ieskatu pilsoniskās sabiedrības nozīmē mūsdienu politikā, kā arī noskaidrot, cik liela loma ir šai pilsoniskajai sabiedrībai mūsdienu politikā. To varētu uzskatīt par šīs tēmas galveno problēmu, kas laika gaitā varētu atklāt arī citas problēmas, jo problēmas patiesībā izriet no kādas citas problēmas, līdz ar to katra problēma, varētu teikt, papildina viena otru. Mēģināšu atspoguļot savu skatījumu uz radušos situāciju, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus problēmām, cik to atļaus manas zināšanas un redzesloks.
Referātā analizēšu trīs jomas, kas ir:
1)Faktori, kas veicina indivīda sadarbību;
2)Faktori, kas veicina formālo sadarbības tīklu (NVO) veidošanos un ilgtspēju;
3)Faktori, kas veicina indivīda un NVO līdzdalību politikas veidošanā (izstrādāšana, ieviešana un izvērtēšana).…