• Pingvīni sastopami ne tikai Antarktīdā, bet arī tajās zemeslodes vietās, kur ieplūst aukstās gaisa masas. Piemēram, Austrālijas un Jaunzēlandes piekrasti apdzīvo mazākais – 30 cm garais – pingvīns. Arī Āfrikas tropos var paspiest roku pingvīnam.
• Kaut arī pingvīni skaitās piederīgi putniem, to spalvas pēc sakārtojuma vairāk atgādina zvīņas, tādēļ agrāk pingvīnu dēvēja par zivju putnu. Pingvīnam darba ar spalvām ir mazāk nekā putniem, jo tā āda ir neticami taukaina.
• No pingvīnu četriem pirkstiem trīs savienoti ar peldplēvi. Pēc kustībām viņi atgādina delfīnus. Pingvīni šķeļ viļņus tikpat ātri kā zvejnieku nelielie kuterīši- vienā sekundē nopeldot līdz četriem metriem. Peldot pleznas ir pusizplestā stāvoklī un plecu locītava zem ūdens kustas līdzīgi dzenskrūvei. Pat neliela vētra netraucē pingvīniem ienirt puskilometra dziļumā.
• Pingvīni zemūdens pasaulē jūtas kā mājās un ir veikli kā akrobāti. Peldot tie veic visus dienas darbus – ne tikai noķer barību, uzpoš spalvas, bet arī... nosnaužas!
• Uz sauszemes pingvīni atgādina resnīšus tusnīšus – kāju novietojums liek viņiem staigājot spert ļoti īsus solīšus. Ceļot vienu kāju pār otru, resnīši izceļas ar komiski gāzelīgu gaitu.…