“Ak, māte Nūta! Izplet savus spārnus pār mani kā mūžīgās zvaigznes!”
(Uzraksts uz valdnieka Tulanhamona sarkofāga.)
Senās Ēģiptes rakstītā vēsture mērāma vairāk nekā 3 gadu tūkstošus ~ no 3100.g.p.Kristus dzimšanas līdz 30.g.p.Kristus dzimšanas, kad Ēģipte kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu. Ēģiptes augstākā vara ir farons, kaut gan tempļus ceļ Saulei. Ēgiptes vēsture iedalās 3 posmos:
1.Vecā valsts – 3.gadu tūkst. – ceļ mastabas
2.Vidus valsts – 2.g.t.p.m.ē. – ceļ piramīdas
3.Jaunā valsts – 1.g.t.p.m.ē. – ceļ tempļus.
Ēģipte beidz pastāvēt 332.g.p.m.ē., kad to iekaro Maķedonijas Aleksandrs.
Valdnieku kapeņu klasiskā forma – piramīda izveidojās pakāpeniski. Džosera (farons 3. dinstijā) arhitekts Ivehoteps nolēma celt kapeni augstāku. Tā radās pasaulē pirmā milzīgā akmens celtne- kapeņu (pakāpju ) piramīda (60m). Vēlāk piramīdas atvietoja klintīs cirstas kapenes. Pašreiz mums pazīstamas aptuveni 50 piramīdu atliekas. Tās ir IV dinastijas valdnieku Heopsa, Hefrēma, Mikerīna piramīdas.
Pirms dažiem gadien ēģiptiešu avīzēs parādijās daudzi raksti ar mīklainiem, sensacionāliem virsrakstiem, piemēram „Zelta mirdzums farona kapenēs” vai „Zelta atradnes nepabeigtajā piramīdā”. Kas tad slēpās zem šiem efektīgajiem virsrakstiem?
Visiem ir zināms, cik daudz interesantu un dažādu pat pārsteidzošu zinātnisku atklājumu arheologi veikuši senajā Ēģiptes zemē. Pats lielākais brīnums, kas pārsteidza visus jau senatnē, bija apbrīnojamie mākslīgie kalni- senās Ēģiptes valdnieku kapenes.
Pirmais ēgiptiešu valdnieks, kas virs sava kapa uzcēla piramīdu, bija III dinastijas farons Džosers. Šo seno Ēģiptes piramīdu veido sešas milzīgas pakāpes, kuru sienas bija klātas pulētām plāknēm. Netālu no Džosera piramīdas zinātnieki atraduši arhitekta Imhotepa statujas fragmrentus. Šī statuja, kā redzams, bijis izcils sava laika matemātiķis un mehāniķis, ja izdarījis visus aprēķinus un uzbūvējis tādu grandiozu celtni kā Džosea piramīdu – pirmo lielo akmens celtni pasaulē- un templi, kur tika izrādīta viņa paša statuja.…
