Piramīdas – iespaidīgās un diženās akmens celtnes – būvēja gan senie ēģiptieši, gan Amerikas senās civilizācijas.
Ēģiptes piramīdas ir ierindotas septiņu pasaules brīnumu sarakstā līdzās vēl sešiem visapbrīnojamākajiem cilvēku roku darinājumiem. Tās ir ierindojamas šajā sarakstā ar savu nevainojamo precizitāti, monumentalitāti, dievišķo harmoniju un īpašu noslēpumainības auru. Laika gaitā no septiņiem pasaules brīnumiem līdz mūsdienām saglabājušās ir tikai Ēģiptes piramīdas, kas ir nozīmīgākie un izcilākie ēģiptiešu mākslas pieminekļi.
Ēģiptes piramīdu celtniecība sākās Senās valsts periodā ( 27.-22.gs. p.m.ē. ), un šīs grandiozās būves ir apliecinājums lielajām cilvēka prāta un fiziskajām spējām agrīnajās civilizācijās.
Nīlas upes baseinā ir atrasts ap 80 piramīdu palieku. Pēc sava funkcionālā uzdevuma ēģiptiešu piramīdas bija faraonu kapenes, un tām bija jānodrošina valdnieka mūžīga dzīvošana arī pēc nāves, kad tas, pēc seno ēģiptiešu priekšrakstiem, aizgāja dievu pulkā, kļūstot par vienu no tiem.
Ēģiptes piramīdas nebija vientuļas, tās veidoja celtņu kompleksu, kurā ietilpa lūgšanu telpas, tempļi, pagalmi, pavadoņpiramīdas un mastabas, kurās apglabāja faraonu piederīgos un galma augstmaņus. Taču pašas piramīdas bija paredzētas tikai vienam – faraonam, vienīgi viņa mirušajam ķermenim, tikai viņa dvēselei.
Piramīdas būvēja ne tikai senie ēģiptieši, bet arī cilvēki Amerikas senajās civilizācijās – maiji, acteki, olmeki un tolteki, arī pie Teotivekanas kultūras piederošie.
Ar piramīdām saistās daudz noslēpumu. Daudzi zinātnieki un pētnieki gan agrākos laikos, gan mūsdienās ir pētījuši piramīdas un centušies izdibināt un noskaidrot gan to, kā piramīdas tikušas uzceltas, gan piramīdu patieso celtniecības laiku, kā arī atklāt citus noslēpumus un mīklas, kas saistās ar šīm apbrīnojamajām celtnēm.…
