Referāta ietvaros apskatīšu Ērika Hobsbauma darbu „Impērijas gadi 1875-1914” (The age of empire 1875-1914).
Manā skatījumā Hobsbaums ir centies parādīt Vācijas varenības un norieta aspektu. Pati grāmata „Impērijas gadi 1875.-1914.” Ietver laika posmu, kas ietver Vācijas apvienošanās posmu, tās zelta laikmetu un beigu posmu, kas noveda pie Pirmā pasaules kara un izšķīra Vācijas likteni. Ieskicēšu situāciju kādu autors redz pirms pirmā pasaules kara, un kas veicināja tā izcelšanos.
Kas ir vainojams Pirmā pasaules kara izcelšanās? Kādi starptautiskie konflikti veicināja to un kas tika darīts, lai novērstu šo situāciju, kas veda uz kara laipas. Kāda ir sabiedrības uzvedība pirms Pirmā pasaules kara.
Referātu gribētu iesāk ar pašu autora personību. Ēriks Hobsbaums dzimis 1917. gadā Ēģiptē. Ir ievērojams britu marksistu vēsturnieks un autors. Hobsbaums bija Lielbritānijas Komunistiskās partijas biedrs. Aizrāvās ar nacionālu valstu tradīciju pētīšanu. Viņš apgalvo, ka „daudzas nacionālu valstu tradīcijas ir valstu elites izgudrojums, lai attaisnotu eksistenci un savas nācijas svarīgumu”.1
Britu vēsturnieks uzsver, ka karš Eiropā varētu notikt, tika nojausts un tas nodarbināja ne tikai valdības, bet arī plašākas publikas. „No agrajiem 1870-tajiem daiļliteratūrā un futuroloģijā, galvenokārt britu un franču, parādījās nereālistiski īsi apraksti par nākotnes karu. 1880-tajos Frīdrihs Engels analizēja izmaiņas karā, kamēr filozofs Nīče sumināja pieaugošo militarizāciju Eiropā. 1890-tajos starptautiskās sanāksmēs skeptiskie valdību pārstāvji deklarēja nelokāmo, bet teorētisko uzticēšanos miera ideāliem”.2 Kā min britu vēsturnieks Normans Deivis, pēc Krievijas cara iniciatīvas tika sarīkota Hāgas miera konference 1899.gadā, kas aizliedza izmantot moderno tehnoloģiju karā un tajā pašā konferencē tika likti pamati starptautiskai šķīrējtiesai. Šis jau bija pagrieziena punkts, ka Eiropai ir jābūt gatavai ikvienai eksplozijai, kas varētu nākt no Eiropas valstu tautām, un pagrieziena punkts, ka valstu valdības apzinājās, ka kas tāds var notikt. Šķīrējtiesas dibināšana arī ir nozīmīgs pagrieziena punkts, kas nodrošina kārtību Eiropā. Tas bija neliels garants, ka ja rastos konflikti, varētu tos atrisināt ar šķīrējtiesas palīdzību. Hāgas miera konference izstrādāja divus ļoti nozīmīgus punktus, kas rada iespējas novērst karu Eiropu. Bet vai tas izdevās? Atbildi mēs zinām paši, un sekas ir meklējams Pirmajā pasaules karā. Vienīgais, ko šī konference panāca bija tas, ka karš nesākās pāris gadu ātrāk.…
