Sākotnēji bija nelieli panākumi, taču sabiedroto uzbrukums atsvieda Vāciju izejas pozīcijās. Augustā sabiedroti uzbruka Vācijai un tā sāka atkāpties. Tika veidoti arī uzbrukumi citās frontēs. 15. septembrī Balkānu pussalā sākās uzbrukums Bulgārijai un Austroungārijai. 28. septebrī Bulgārija parakstīja pamiera līgumu. 30. oktobrī kapitulēja Turcija, bet 3. novembrī pamieu parakstīja Austroungārija. Arī Vācija sāka sarunas par miera noslēgšanu, taču situācija valstī bija saasinājusies un 3. novembrī sākās revolūcija. Imperators Vilhelms 2. atteicās no troņa. 10. novembrī tika izveidota sociāldemokrātu valdība ar Frīdrihu Ēbertu priekšgalā. 11. novembrī Kompjeņas mežā maršala Foša štāba vagonā tika parakstīts pamiers ar Antantes valstīm. Pirmais pasaules karš bija beidzies. lai gan kara stāvoklis pastāvēja vēl līdz 1919. gada 28. jūnijam, kad tik parakstīts Versaļas līgums.
Pirmais pasaules karš atstāja manāmas sekas tālākajā cilvēku ikdienā. Pirmais pasaules karš, protams, paņēma arī miljoniem dzīvību gan kareivju, gan civiliedzīvotāju. Kara dēļ tika nojauktas Vīnes kongresā iedibinātās starpvalstu robežas un attiecības Eiropā. Tika izjauktas četras impērijas, līdz ar kurām arī valdnieku dinastijas (Vācu impērija, Austroungārijas imperija, Osmaņu impērija, Krievijas impērija). Rādās arī daudz jaunas valstis, kas deva iespēju mazajām tautām veidot nacionālās valstis un atbrīvoties no lielvaru sloga daudzu gadu garumā (Čehoslovākija, Dienvidslāvija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija). Tika atjaunota Polija. Valstis nespēja cīnīties ar kara radītajām sekām, kas noveda pie plašas autoritārisma izplatības Eiropā – fašima Itālijā, nacisma Vācijā, komunisma Krievijā utt., kas savukārt noveda pie Otrā pasaules kara sākuma.
…
