Ievads
1914. gadam – līdz 1918. gadam.
Eiropa bija iesaistīta karā – 1. pasaules karā, kas skāra gandrīz visas pasaules valstis. To izraisīja spēcigāko Eiropas valstu sacensība. Kaujas sākās pēc tam, kad Austroungārijas impērija bija pieteikusi karu Serbijai. Drīz karā iesaistījās arī citas valstis. Izveidojās divas karojošās puses: Antante, ko veidoja Lielbritānija, Krievija, Itālija, Francija un ASV, un Trijsavienība, kas sastāvēja no Vācijas, Austroungārijas un Turcijas. Sākumā visi domāja, ka karš būs īs un slavas apvīts. Jaunieši steidzās iestāties armijā un flotē. Taču drīz kķuva skaidrs, ka nevina no armijām nebija pietiekami spēcīga, lai izcīnītu ātru uzvaru. Krita tūkstošiem karavīru. Diemžēl karš , kas tika dēvēts par “Karu. Kas izbeigtu visus karus”, beidzās bez panākumiem. Jau pēc 20 gadiem Eiropā izcēlās vēl nežēlīgāks karš.
Pirmā pasaules kara laika karte.
1914. g. jūnijs – tiek nogalināts erchercogs Ferdinands.
1924. g. jūlijs - Austroungārija piesaka karu Serbijai.
1914. g. augusts – Vācija piesaka karu Krievijai un Francijai un iebrūk Beļgijā. Lielbritānija piesaka karu Vācijai.
1915. g. maijs – Itālija pievienojas Antantei.
1916. g. jūlijs - Antante pirmo reizi izmanto tankus.
1917. g. aprīlis – karā iestājas ASV.
1918. g. marts – Krievija noslēdz miera līgumu ar Vāciju. Vācija zaudē savu pēdējo lielo uzbrukumu pie Marnas.
1918. g. septembris – Antante sāk savu pēdējo uzbrukumu.
1918. g. novembris – Vācija paraksta pamieru, karš beidzas.
Erchercoga Ferdinanda nogalināšana.
Pirmais pasaules karš izraisījās Balkānos. 1914. g. 28. jūnija Serbijas vecpilsētā Sarājevā 19 gadīgais serbu students Gavrila Princips nogalināja Austroungārijas troņmantinieku erchercogu Ferdinantu un viņa sievu. Slepkava bija slepenas nacionalistiskas organizācijas biedrs, kas cīnījās par visu Balkānu tautu apvienošanu vienā valstī. Viņi cerēja, ka sāksies Balkānu tautu karš pret Austroungāriju – slāvu revolūcija.
Austroungārija savukārt jau agrāk gribēja sākt karu pret Serbiju. Taču, lai gūtu panākumus, tai bija vajadzīgs sabiedrotais. Pastāvošā militāro bloku sistēma šo problēmu atrisināja. Karš bija nepieciešams arī Vācijai, tādēļ tā apliecināja vislielāko atbalstu Austroungārijai.
23. jūlijā Austrija iesniedz ultimātu Serbijai (kategorisku prasību saraksts, uz kuru Serbijai bija jāatbild 48 stundu laikā). Ja Serbija nepieņemtu ultimāta prasības Austroungārija pieteiktu karu. Tā kā šajā ultimātā tīšām bija iekļautas dažas prasības, kuras Serbija nekādā gadījumā pieņemt nevarēja, tad karš kļuva neizbēgams. No vairāk kā divdesmit prasībām Serbija noraidīja tkai divas – atļaut savu karaspēku ievest Serbijā un Austroungārijas policijai izmeklēt slepkavību. 28. jūlijā Austroungārija pieteica karu Serbijai.
Uzreiz aktīvi sāka rīkoties Krievija, jo tā nevarēja pieļaut Austroungārijas pozīciju nostiprināšanos Balkānos. Krievija izsludināja mobilizāciju, jo paredzēja, ka tai nāksies cīnīties gan pret Krieviju, gan Vāciju.
Šajā brīdī pasaules karu vēl varēja novērst. Austroungārijas, Krievijas un Vācijas imperātori bija radinieki. Šo konfliktu pasaulē sākumā vērtēja kā dinastiju iekšējo konfliktu, bet notikumi attīstījās savādāk.
…
