Darba zaudējums vairākumam cilvēku nozīmē dzīves līmeņa pazemināšanos un var būt nopietna psiholoģiska trauma. Bezdarbnieka pabalsts vienmēr ir mazāks par algas apmēru, un tam ir pagaidu raksturs. Bezdarba augšana pazemina pirktspēju, samazina iedzīvotāju ietaupījumu apjomus. Ilgstoša bezdarba rezultātā darbinieks zaudē kvalifikāciju, bet jaunas kvalifikācijas iegūšana un adaptācija jauniem nosacījumiem bieži vien norit sāpīgi. Pats bezdarba fakts cilvēkam ir smaga psiholoģiska trauma, kas ir pielīdzināma visnepatīkamākajiem apstākļiem (tuvinieku nāve, ieslodzījums utt.).
Bezdarbs – tas ir kaut kas vairāk nekā ekonomisks posts, tā ir sociāla katastrofa.
Depresija noved bezdarbībā, bet bezdarbība – pie kvalifikācijas un pašcieņas zaudējuma, morāla pagrimuma, kā arī pie sabiedriskiem un politiskiem nemieriem.
Daudzu valstu ekonomiskās politikas mērķi ir nosacījumu veidošana darbaspēka tirgum, iespēja reaģēt uz iedzīvotāju novecošanas ekonomiskajām un sociālajām sekām, kur starp pārējiem ir paredzēti:
pasākumi bezdarba līmeņa samazināšanai, īpaši pusmūža cilvēku vidū;
vecākā gadagājuma darbaspēka darbā iekārtošanās paplašināšanās iespējas;
pusmūža vecuma cilvēku ekonomiski aktīvās daļas palielināšanas pasākumi.
Mainoties ekonomiskajiem, sociālajiem un demogrāfiskajiem nosacījumiem, ir nepieciešama nepārtraukta pretimnākšana apmācības un izglītības sistēmas adaptācijai:
stimuls un uzmundrinājums mācīties visas dzīves laikā;
izglītības sistēmas pilnveidošana ar mērķi paplašināt visu cilvēku darbā iekārtošanās iespējas.
Temata izvēli rosināja tas, ka bezdarbnieku vidū liela daļa ir pirmspensijas vecuma cilvēki, jo, pieņemot darbā, eksistē vecuma diskriminācijas fakts.
Vecākā gadagājuma cilvēku plašāka iesaistīšana sabiedriskajā un darba dzīvē ļautu jaunajiem nebaidīties no vecuma un uztvert to kā dabisku un normālu savas dzīves nākamo posmu.
Daba gaitā izvirzījām hipotēzi: bezdarbnieku vidū liela daļa ir pirmspensijas vecuma cilvēki, jo, pieņemot darbā, eksistē vecuma diskriminācijas fakts.
Pētījuma mērķis ir izpētīt pirmspensijas vecuma cilvēku iespējas integrēties Latvijas darba tirgū.
Mērķa sasniegšanai ir jāaptver vairākas uzdevumu grupas:
1.Izpētīt darba attiecību raksturu starp darba devējiem un vecākā gadagājuma darbiniekiem. Noteikt pušu iespējas. Atrast esošās situācijas cēloņus un likumsakarības.
2.Vadoties no informācijas, kas ir saņemta pētījuma gaitā, izdarīt secinājumus un izstrādāt piedāvājumus pirmspensijas vecuma cilvēku sekmīgai integrācijai darba tirgū.
Lai sekmīgi risinātu katru no iepriekš uzskaitītajām uzdevumu grupām, ir nepieciešams atbilstošu metožu pielietojums.…
