Platības var noteikt 3 veidos:
Analītiski
Grafiski
Mehāniski
Analītiskā platību noteikšana ir visprecīzākā, jo to ietekmē tikai kļūdas no mērījumiem apvidū. Platības noteikšanai izmanto apvidū izmērītos leņķus, līniju garumus vai to funkcijas (koordinātu pieaugumus, ģeometriskās un trigonometrijas funkcijas).
„Visprecīzāk platību var aprēķināt analītiski pēc slēgta poligona virsotņu (robežpunktu) koordinātām. Virsotnes projicē uz koordinātu asīm, tā iegūstot katrai poligona malai atbilstošas trapeces.
„Konstruējot virsotnes plānā pēc taisnleņķa koordinātām, principā pietiktu, ja uz rasēšanas papīra novilktu divas savstarpēji perpendikulāras taisnes x asi un y asi. Bet koordinātu vērtības pārsvarā ir tik lielas, ka ar mērcirkuli tās jāatliek pa daļām, tāpēc uzkrājas koordinātu atlikšanas kļūdas. Tāpēc precīzākai virsotņu attēlošanai vispirms uz rasēšanas papīra konstruē koordinātu tīklu.” [1]
Ir divi koordinātu tīkla projektēšanas veidi:
1.Koordinātu tīkla konstruēšana ar lineālu un stieņcirkuli;
2.Koordinātu tīkla konstruēšana ar Drobiševa lineālu.
Koordinātu tīkla konstruēšana ar Drobiševa lineālu pamatojas uz taisnleņķa trijstūra konstruēšanu pēc dotajiem trīs malu garumiem.
„Kad koordinātu tīkls ir konstruēts un pārbaudīts, var sākt teodolītgājiena konstruēšanu plānā pēc tā virsotņu taisnleņķa koordinātām. Attēlojot jebkuru gājiena virsotni, vispirms pēc tā koordinātām noskaidro, kurā koordinātu tīkla kvadrātā šī virsotne atradīsies. Tad pa abām x asij paralēlajām kvadrāta malām, lietojot šķērsmērogu, atliek to koordinātas X daļu, kas pārsniedz kvadrāta malas koordinātu.…
