Platons(427.-347. g. pr. Kr.) ir Sokrata skolnieks. Tāpat kā Sokratam, filozofija viņam nav tikai abstrakta teoretizēšana, tā saplūst ar pašu dzīvi tās virzībā uz gaismu un patiesību. Platons filozofiskiem meklējumiem piedēvē dziļi ētisku jēgu; filozofēt viņa izpratnē nozīmē tapt labākam un darīt labākus un gudrākus arī citus.
Viņš cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu dzimtas. Viņa īstais vārds ir Aristokls, Platons ir iesauka, kuru viņš iegūst savu plato plecu un varenā auguma dēļ un nozīmē "platais". Viņa tēva senču vidū ir valdnieks Kodrs, mātes dzimta savukārt saistīta ar leģendāro reformatoru Solonu. Kopš bērnu dienām Platons guvis labu izglītību. Gan audzināšana ģimenē, gan arī plašie sakari Atēnu aristokrātu aprindās orientēja viņu uz sabiedriski politisku darbību. Taču šajā jomā drīz vien krājās arī rūgta pieredze. Intrigas, vardarbība, korupcija radīja dziļu nepatiku pret pastāvošajām sabiedriskās dzīves un valsts organizācijas formām.
Sokrata nāve izraisīja tik lielu dvēseles satricinājumu, ka Platons no politiskās dzīves aizgāja. Pēc viņa domām, politikai jārod neapstrīdams pamatojums. To, uzskata Platons, varētu sniegt vienīgi īsta filozofija.
Līdz mūsu dienām nonākuši 42 dialogi un 13 vēstules, Zinātnieku vidū nepastāv īsta vienprātība, vai visi Platonam piedēvētie darbi patiešām pieder viņa spalvai.
Plašāk pazīstami ir dialogi "Menons", "Dzīres", "Valsts”. Darbojošos personu vidū sastopami daudzi Platona laikabiedri - filozofi, politiskie darbinieki, Atēnās plaši pazīstami tirgotāji un amatnieki.
Gadsimtu gaitā nozīmīgumu nav zaudējušas arī Platona atziņas par sabiedriskās dzīves organizācijas principiem, kurus viņš izklāsta darbā "Valsts". Šīs traktāts bija rakstīts, jo Platons nebija apmierināt ar savas valsts struktūru, valdību un politiku. Darbā viņš aprakstīja ideālo valsti, tādu „ATLANTĪDU”, pie kā visiem valstīm ir jātiecas.
„Valsts” ir uzrakstīts dialoga formā, dialogs notiek starp Sokratu un Glaukonu. Neskatoties uz to, ka tas ir dialogs, es laikam tomēr varētu to nosaukt par monologu. Ja mēs paskatīsimies uz Glaukona atbildēm, tad redzēsim , ka viņš tikai piekrīt Sokratam, un dara to ar 1-2 teikumiem, viņš pats savas domas neizteic. Es domāju, ka tas ir diezgan simboliski, jo Platons ļoti cienīja savu skolotāju Sokratu un šeit parādīja, ka viņam vienmēr ir taisnība, u ka ar viņam nevar nepiekrist.…
