2.Platona uzskati par ideālu valsti.
Platons savos uzskatos un meklējumos bija ideālists (vārds “ideālists” radies no Platona pamat uzskatiem par ideju pasauli iepretim jutekliskajam). Tāpēc arī bieži vien viņa prātulas bija vairāk idejiskas nekā praktiskas. Ideja par ideālo valsti ir bez reāla piepildījuma piedāvājuma..
Platona dialogs “Valsts” sniedz vienu no pirmajiem un izvērstākajiem taisnīguma problēmu aplūkojumiem. Dialogā attēlota Sokrāta diskusija ar viņa draugiem. Vienam taisnīgums ir nauda un labklājība, citam taisnīgums ir parādu atdošana, trešajam taisnīgums ir dot katram to, kas viņam pienākas un visbeidzot parādās arī uzskats, ka taisnīgums ir tas, kas stiprajam ir izdevīgs. Turpretī pats Sokrāts parāda katras iepriekšminētās taisnības izpratnes vienpusību, saista taisnīgumu ar ideālo valsti, kur katrs ir savā vietā un dod valstij atbilstoši savām spējām un saņem atbilstoši saviem nopelniem.
Runājot tieši par Platona uzskatu sistēmu attiecībā uz valsts pārvaldi, jāatzīmē viņa darbā “Valsts” izstrādātā ideālās valsts koncepcija. Ideālā valsts ir laba un taisnīga valsts. Pēc Platona domām, šādu valsti spēj radīt tikai filozofi “kas neievēro ārējo goda parādīšanu, atzīs to par verdzisku un pilnīgi nevērtīgu, bet īsto godu un ar to saistītos pagodinājumus vērtēs ļoti augstu, bet ar pašu svarīgāko un pašu nepieciešamāko viņi atzīs taisnīgumu. Tam kalpodami, to vairodami, viņi iekārto savu valsti. Šāda valsts nesīs laimi un labklājību tautai, kura tajā dzīvo. “
…