Platons, viņa dzīve un darbi
Platons (427. – 347.g. pr.Kr.) ir viens no tiem sengrieķu filozofiem, kuri ar savām idejām ir ietekmējuši ne tikai vēlāko laiku filozofus, bet arī Rietumu Eiropas filozofisko domu kopumā. Mēdz teikt, ka turpmākā filozofija pēc Platona ir tikai viņa ideju komentāri.
Platons bija Sokrata skolnieks. Līdz ar to viņa slavenajam skolotājam bija liela ietekme gan uz Platona idejām, kā arī uz dzīvi kopumā. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies 42 Platona dialogi un 13 vēstules, plašāk pazīstami darbi ir dialogi „Menons”, „Dzīres”, „Valsts”, kā arī darbu kopums „Sokrāta prāva”. Galvenais Platona darbu „varonis” ir Sokrats, līdz ar to caur autora darbiem mēs varam iegūt daudz ziņu par Sokratu, jo pats filozofs rakstītus darbus nav atstājis. Tomēr lielākoties ar Sokrata muti runā pats Platons, kura daudzas idejas, kā tika minēts, bija izaugušas no viņa skolotāja idejām.
Platons ir cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu dzimtas, viņa mātes dzimta ir saistīta ar reformatoru Solonu. Jau no mazām dienām Platons ir guvis labu izglītību, tāpēc, ņemot vērā arī viņa izcelšanos, viņa turpmākā dzīve bija cieši saistīta ar politiku. Taču viņš atteicās no aktīvas darbības politikā pēc Sokrata nāves, kas viņu ļoti satrieca, savā ziņā laupīja viņa ticību politikas nozīmei. Tomēr Platons visu atlikušo dzīvi meklēja ideālu valsts uzbūves modeli. Savas idejas par to viņš ir noformulējis darbā „Valsts”. Mūsdienās šis darbs tiek vērtēts dažādi – daži filozofi uzskata, ka Platons ir totalitārisma ideju pamatlicējs, lielākoties pateicoties viņa uzskatiem, ka „neviens nekad nedrīkst palikt bez priekšnieka – ne vīrietis, ne sieviete.” Pēc Platona domām sabiedrībai ir jāsastāv no trim cilvēku šķirām – 1. zemniekam, amatniekiem, tirgotājiem, 2. - sargiem, 3. – valdniekiem. Šeit jāpiezīmē, ka pats Platons vairākas reizes ir mēģinājis ieviest savas idejas dzīvē – tā dēļ viņš ir devies uz Sirakūzu valdnieka galmu, tomēr realizēt savas ieceres viņam nav izdevies.
Platonam pieder arī mācība par idejām. Filozofs uzskatīja, ka ideja ir lietas būtība, tas, kas lietu padara par to, kas tā ir. Svarīgi ir izlauzties cauri barjerai, ko cilvēki rada ar savām vēlmēm, ilūzijām, maldiem, lai atrastu lietas būtību (lai izskaidrotu savu domu, Platons radījis slaveno līdzību ar alu). Patiesību jeb lietu būtību var ieraudzīt cilvēks, ko savā varā ir pārņēmusi mīlestība. Tikai vērojot tīras formas, var gūt ievērības cienīgas idejas. Šīs idejas sakārto augstākais spēks - demiurgs. Ar Platonu aizsākas filozofijas virziens ideālisms, jo viņš ir pirmais, kurš realitāti sadala šai saulē un viņsaulē. Mūsdienu filozofi uzskata, ka platonisma ir zināmas līdzības ar kristietību – gan tāpēc, ka pasaule ir sadalīta divās pusēs, gan arī tāpēc, ka parādās doma par vienu augstāko spēku.
…
