Platons (427. – 347. g.p.m.ē.) ir viens no izcilākajiem antīkās filozofijas pārstāvjiem un kultūras veidotājs. Viņš dzīvoja periodā, kad vergturu demokrātija Atēnās jau bija pārdzīvojusi savu augstāko uzplaukumu un lielā mērā izsmēlusi savas attīstības iespējas, laikā, kad sabiedrību plosīja asas sociālās un politiskās pārmaiņas.
Platons cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu dzimtas. Iesaistās politikā, taču drīz vien ir spiesta saprast, ka gan dzīvei, gan politikai ir savas ēnas puses – intrigas vardarbība, korupcija un citas netaisnības. Pēdējas piliens ir Platona skolotāja Sokrāta notiesāšana uz nāvi. Tas varētu būt par pamatu vienam no Platona izcilākajiem darbiem “Valsts”, kurā vīlies pastāvošajās valsts formās, viņš cenšas konstruēt ideālu valsts modeli. Savas ideālās valsts modeli Platons centies ieviest arī reālajā dzīvē, taču šie mēģinājumi bija neveiksmīgi, līdz ar to šie viņa valsts ideāli palikuši tikai filozofisko ideju līmeni.
Atšķirībā no Sokrata Platons daudz rakstīja un publicēja, kā arī mācīja klausītājiem filosofiju savā akadēmijā. Saskaņā ar leģendu, virs akadēmijas durvīm ir bijis uzraksts ”Kas nepārvalda ģeometriju, lai nenāk iekšā.” Šis teikums liecina, ka Platons no Sokrata atšķīries arī citā ziņā: Sokratu neinteresēja tikai un vienīgi cilvēks. Tiesa arī Platona galvenais izpētes objekts bija cilvēks un viņš ir sacījis, ka “no visiem pētījumiem pats cēlākais ir cilvēka pētīšana”.
Platona svarīgākais devums tomēr ir viņa ideju mācība. Viņš mācīja, ka sajūtu pasaulē redzamie priekšmeti ir tikai īsto jeb patiesi eksistējošo priekšmetu(pirmtēlu jeb ideju) slikti atdarinājumi. Augstākā ideja ir ideja par labo.
Arī 21.gs. Platona idejas savu aktualitāti nav zaudējušas. Pat visas rietumu Eiropas filozofijas attīstības vēsturē jūtama Platona atziņu un ideju klātbūtne. Platons ir licis pamatu politiskā domas filozofijai, un tas ir viens no lielākajiem Senās Grieķijas nopelniem mūsdienās.…