Poļi Latvijā

Jēdziens “minoritāte” radies 18.gadsimta sākumā. Pirmie to sāka lietot Francijas zinātnieki un politiķi, apzīmējot kādu cilvēku grupu, kura savas izcelsmes un īpatnību dēļ ir sabiedrības (tautas) mazākums un ir pretstats vairākumam jeb majoritātei.Minoritātes iezīmes atšķiras no vairākuma pamatpazīmēm, pastāv arī interešu un uzskatu dažādība.
Etniskās minoritātes galvenā vērtība, kas apvieno tai piederīgos cilvēkus, ir tās etnokulturālā identitāte, kultūra, ko viņi vēlas saglabāt un attīstīt. Lingvistiskās minoritātes par savu minoritāro vētību uzskata savu vēsturisko valodu. Reliģiskās apvieno vienai reliģijai vai reliģiskai konfesijai piederošus ļaudis, kuru ticības priekšstats un tradīcijas atšķiras no majoritārās reliģiskās dzīves noteikumiem. Reliģiskās atšķirības bieži vien ir arī etniskās minoritātes pamatpazīmju skaitā. Etniskās, lingvistiskās un reliģiskās minoritātes ir vēstures radītas, to cēloņi sakņojas zināmu laikmetu tendencēs un norisēs. Šīs minoritātes kā kopumi vienmēr radušās un attīstījušās kopsakarībā ar kādu valsti un tajā atzītām tiesībām, kuras regulē iedzīvotāju statusu, stāvokli un attiecības.
Svarīga loma vienmēr būs valsts iedzīvotāju nacionālā vairākuma un minoritātei piederīgo cilvēku savstarpējām attiecībām, veidojot sabiedriskās kopdzīves gaisotni. Taču izšķirošā loma te pieder ne etnosiem, bet vastij.…