Polimerizācijas reakcijas
Savā starpā saistoties daudzām viena alkēna molekulām, veidojas garas polimēru virknes.
Reakcijas, kurās no mazmolekulārām vielām veidojas lielmolekulāras vielas un kuras norisinās, pārtrūkstot saitēm (divkāršajām saitēm), sauc par polimerizācijas reakcijām.
Šādi savā starpā var saistīties no dažām molekulām līdz tūkstošiem un pat miljoniem molekulu. Šīs reakcijas notiek īpašu katalizatoru, spiediena vai temperatūras iedarbībā.
Vielu, kas polimerizējas, sauc par monomēru. Vielu, kas izveidojas polimerizācijas procesā, sauc par polimēru.
Posmu, kurš polimēru struktūrā n reizes atkārtojas, sauc par elementārposmu. Elementārposmu skaitu rāda polimerizācijas pakāpe n. Šie lielumi ir polimēra raksturlielumi.
Par polimēra raksturlielumiem var uzskatīt arī polimēra vidējo molekulmasu un struktūru.
Polimēri
No grieķu valodas vārdiem monos – viens, poli – daudz, meros – daļa. Savienojumiem, kas izveidojas polimerizācijas procesā, ir alkānu struktūra un daļēji arī to īpašības. Šādi polimēri nereaģē ar skābēm, sārmiem vai oksidētājiem. Tāpēc minētās vielas var uzglabāt piemēram polietilēna pudelēs.
Šie polimēri ir bez smakas un bez garšas. Tie slikti vada siltumu un elektrisko strāvu. To blīvums parasti ir mazāks par ūdens blīvumu.
Polimēriem nav noteiktas kušanas temperatūras. Tos var raksturot ar kušanas vai mīksttapšanas temperatūru intervālu. Vispirms polimērs kļūst mīksts, tad kūst. …
