Mūsdienās bieži vien tādas materiālas ainavu nozīmes un funkcijas, kā sociālās vides ainas, redzes viedokļi, identitāšu reprezentācijas, kapitālisma krustpunkti, darba vietas metaforas un ikdienas darbības lauks tiek izmantotas no dažādiem viedokļiem, lai sadalītu ietekmes sfēras un radītu politiskās domas izpratni. Galvenais arguments, kāpēc raksta autore ir izvēlējusies šādu tēmu ir fakts, ka vēl pirms neilgs laika kultūras ģeogrāfi neuzskatīja ainavas kā politisku jēdzienu, bet gan kā politisko procesu pamatu un iznākumu. Pētniecības centrā nostādīja kultūras un cilvēku darbības ietekmi uz fizisko vidi, kas atspoguļoja kultūrainavu kā folkloras autobiogrāfiju vai sociālo un kultūras slāņu uzkrāšanos. Lai gan daļēji tika pievērsta uzmanība cilvēku aktivitātes un sabiedrības procesu lomai ainavu radīšanā, šīs darbības vairāk apzīmēja kā kulturālas nevis politiskas. …