Politiskie režīmi: salīdzinošā analīze

Politiskais režīms pats par sevi ir valsts izpausmes forma. Parasti režīmus izdala demokrātiskajā, autoritārajā un totalitārajā politiskajā režīmā.
Politiskie režīmi ietekmē katru sabiedrības indivīdu. Atkarībā no tā vai tas ir demokrātisks vai nedemokrātisks var spriest par pilsonisko sabiedrību, indivīda brīvību, institūciju darbību un daudzām citām pazīmēm, kas no otras puses nosaka to, kāds šis režīms ir- demokrātisks, autoritārs vai totalitārs.
Izvēlējos šo referāta tēmu, jo man nebija detalizētas informācijas par to, ko katrs šis režīms sevī ietver. Latvijā ir pastāvējuši visi trīs režīmi un zināt, ko tie sevī apvieno, man šķita interesanti.
Referāta uzdevums ir atklāt katra režīma vispārējos jēdzienus un īpatnības, kā arī salīdzināt tos pēc svarīgiem kritērijiem.1. Politiskā režīma jēdziens.
1.1. Politiskā režīma jēdziena skaidrojums.

Jēdziens politiskais režīms tiek izmantots, lai raksturotu attiecības starp politiskās sistēmas struktūrām. Pašam jēdzienam politiskais režīms(franču regime- valdīšana) ir ļoti plašs un vispusīgs skaidrojums. Vienkāršotākā definīcija ir: politiskais režīms ir veids, kā tiek pārvaldīta sabiedrība.(5,32) Tomēr, lai pilnībā izprastu šī jēdziena nozīmi, ir nepieciešami plašāki skaidrojumi. Politiskais režīms (vai valsts izpausmes forma) ir metožu paņēmienu un līdzekļu kopums, ko valsts izmanto tai pakārtoto sistēmu attīstības reglamentācijai, valsts varas realizācijai. Politisko režīmu var definēt arī kā sabiedrības pārvaldīšanas īstenošanas kārtību, ko raksturo valsts varas un pašdarbīgo pilsoņu savstarpējās attiecības. (1, 155)…