Atceroties kritušos, tautieši veidoja piemiņas vietas. Leģionāriem tika uzstādīti balti krusti Latvijā. Lietuvā izveidots Krusta kalns. Krusts ir neizbēgamības simbols. Tos ar buldozeru var nostumt, bet tik un tā tie tiek uzstādīti no jauna. Krusts norādīja kritušo piederību dzimtajai zemei. Lieli krusti tika uzstādīti arī Sibīrijā, kad notika mirušo izrakšana, lai varētu tos pārvest uz dzimteni un pārapbedīt. Ne visi nonāca atpakaļ dzimtenē. Daļa kara laikā emigrējušo uz Ameriku dzimtenē neatgriezās, viņu pelni tika izkaisīti okeānā. Taču Sibīrijā palikušie apgalvo, ka uz Latviju vairs negribas- turpat jāmirst, jādzīvo, nav kur braukt, nav kur iet- Sibīrija ir viņu Latvija.
Filmai cauri vijas brīvības alkas- 1990.gada XX Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētkos dziedātās dziesmas, īpaša ir „Dievs svētī Latviju”. Pēc 47 gadu atšķirtības svētkos piedalās latviešu kori no Losandželosas, Ņujorkas, Ziemeļamerikas, Londonas, Stokholmas, Gēteborgas, Austrālijas, Vācijas, Kanādas Ļeņingradas. Alku kulminācija ir 1991. gada 21.augustā- Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. 21.augusts ir datums, kas Latvijai atnesa faktisko neatkarību un starptautisko atzīšanu, aizsāka valsts neatkarības reālas atjaunošanas ceļu, atjaunoja Satversmi un nošķīra Latvijas tiesību telpu no PSRS tiesību telpas. Šo likumu Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma laikā, kad Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Visā PSRS teritorijā bija ieviests ārkārtas stāvoklis. 1991. gada 21.augusta sēdē debates par Konstitucionālā likuma tekstu pārtrauca paziņojums, ka mūsu Augstākajai padomei tuvojas OMON bruņutransportieri. Šādos apstākļos Augstākās padomes deputāti turpināja apspriest Konstitucionālā likuma tekstu un nobalsoja par tā pieņemšanu.
…
