Romānā “1940” ļoti būtisks ir valodiskais aspekts, jo autors izmanto vārdformas, kas mūsdienu lasītājam neierastas, piem., mīkstā “ŗ” izmantojuma, arī “ch” rakstības, garā “ā” lietojuma vārdos, kā to nosaka 1942.-1944.g.J.Endzelīna sakārtotā “ Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca”. Lasāmi šādi vārdi: kaŗš, bumbvedis, diktātūra, literātūra, mechaniķis, chaoss, tēlefōnogramma, kollēga, sakait,polītiķis, mašīnflintes u.c. Redzama arī valodas stilizācija, izmantojot attiecīgā Latvijas novada izloksni: latgalieša Kazimira valodā tiek ievīti latgaliski vārdi, piem., ”Īsim kaŗā”(33.lpp.), kurzemnieks Ģērmanis runā ar Ventiņu akcentu: ”Es ar’ maršēs pie tām smukām Liepājas meitām!”(158.lpp.)Padomju varas pārstāvji romānā “1940” izsakās krievu valodā, vācu tautības ļaudis – vāciski, attiecīgās valodas izteikumiem lappuses apakšā doti zemsvītras tulkojumi. A.Zelčs ir arī jaunu vārdu, terminu darinātājs, piem., organizācijas – mobilizācijas daļa, auto – tanku brigāde, ziņnesis- motocikletists, drošticamas ziņas u.c. Spilgti salīdzinājumi, piem., “Kā čūska, kurai dzeļ skudras, locījās sarkanarmijas kolonnas un vietām pašķīda, radot chaosu.”(17.lpp.). „Tankiem , šiem buļliem..”(62.lpp.) “..kolonna aizvijās uz priekšu kā apdomīga šuvēja roku vilkts pavediens.”(142.lpp.).Izteiksmīgi epiteti, piem., ieroču balsis, nāves vējš, darba tauta, dzēlīgās lodes, vientuļš ozols, tumšie rāpuļi [tanki], lielilkņainā Padomju Savienība. Frazeoloģismi – viscietākais rieksts [latviešu divīzijas]. Viņiem jānes lielāks smagums par to, kādu cilvēks spēj nest. Tēlainā izteiksmes līdzekļi zināmā mērā kalpo kā sajūtu gleznu pastiprinātāji un emocionālā fona paspilgtinātāji, organiski cauraužot kopējo darba uztveres lauku, kas rosina uz pārdomām par autora paustajām idejām, viņa piedāvāto problēmu loku. …
